Nolūkā izvairīties no kara radītās trauksmes psiholoģes iesaka parūpēties par pamatvajadzībām un sekot līdzi ziņām

Lai izvairītos no trauksmes sajūtas saistībā ar Ukrainā notiekošo karu, cilvēkiem būtu galvenokārt jāparūpējas par savu pamatvajadzību apmierināšanu – miegu un fiziskajām aktivitātēm, turklāt, lai gūtu izpratni par notiekošo, vajadzētu sekot līdzi ziņām, iesaka klīniskās psiholoģes Kristiāna Kalniņa un Ilze Akmene.

Kalniņa trauksmes mazināšanai iesaka apzināties, ka dzīve turpinās, un nenorobežoties no jaunākajām ziņām, bet sekot līdzi un palikt informētam par notiekošo, jo informācija rada izpratni par tēmu un palīdz labāk izprast situāciju.

Ja ziņu lasīšana, skatīšanās vai klausīšanās tomēr rada trauksmi, psiholoģe iesaka limitēt informācijas patēriņu, tomēr palikt informētam par aktuālo situāciju.

Psiholoģe norāda, ka kara situācijā parasti ir raksturīgi, ka cilvēki uztver situāciju personīgi, it kā tā notiktu tepat, ar viņiem. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka kara situācija nav šeit, Latvijā, bet gan Ukrainā.

Tikmēr klīniskā psiholoģe Ilze Akmene norāda, ka trauksmes mazināšanai ir svarīgi apzināties emocijas un tās nenoliegt. Viņa skaidro, ka tādas emocijas kā bailes un bezspēcības sajūta parasti rodas pirmās, tām seko dusmas un vilšanās.

Psiholoģe uzsver, ka emocijas ir slikts padomdevējs, lai izvērtētu patieso situāciju, tāpēc viņa iesaka izmantot relaksācijas tehnikas, kā siltu vannu vai meditāciju, lai ķermenis nomierinātos un cilvēks spētu loģiski domāt.

Pētījumos esot pierādīts, ka cilvēki savas dzīves garumā mēdz satraukties par lietām, kas tā arī nekad nenotiek, tādējādi negatīvi ietekmējot nervu sistēmu.

Akmene iesaka dusmas par karu izrunāt ar kādu uzticamu cilvēku. Viņa norāda, ka vienas valsts iebrukums citā cilvēkiem var atgādināt pagātnes pāridarījumus, kuri, visticamāk, ir aizmirsti.

Abas psiholoģes uzsver, ka ir svarīgi emocijas neizgāzt uz citiem un neiesaistīties konflikta situācijās. “Svarīgi neiesaistīties un neatbalstīt konfliktus, un, ja zinu, ka esmu impulsīvāks, tad padomāt, pirms rakstu negatīvus komentārus vai izsaku negatīvas piezīmes,” mudina Kalniņa.

Akmene arī atgādina, ka, palīdzot citiem, cilvēki kļūst mierīgāki, jo mazinās bezspēcības sajūta. Viņa arī iezīmē, ka ir jāparūpējas par bērniem un pusaudžiem, atbilstoši vecumposmam izskaidrojot viņiem pašreizējo situāciju.

Psiholoģe iesaka apmeklēt portālu “pusaudzim.lv”, kurā ir vecākiem radīts buklets par to, kā ar dažādu vecumu bērniem runāt par kara situāciju.