Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars trešajā ceturksnī Latvijā bija 64,2%

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2024.gada otro ceturksni – nodarbinātības līmenis Latvijā samazinājies par 0,1 procentpunktu.

Vienlaikus nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2024.gada trešajā ceturksnī bija 6100 jeb 3,7%.

Gada laikā nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem Latvijā ir samazinājies par 10 800, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 2300.

Šogad trešajā ceturksnī vīriešiem nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm, veidojot attiecīgi 66,7% un 62%.

2024.gada trešajā ceturksnī 86,3% nodarbināto bija darbinieki jeb darba ņēmēji, 7,8% bija pašnodarbinātas personas, 4,9% – darba devēji, bet 0,9% bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.

Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni, kas 2024.gada otrajā ceturksnī ES bija 61,8%, šogad trešajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,1%, bet Lietuvā – 66,7%, norāda statistikas pārvaldē.

Dati arī liecina, ka šogad trešajā ceturksnī 58 200 jauniešu jeb iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija nodarbināti, kamēr 2023.gada trešajā ceturksnī bija nodarbināti 59 900 jauniešu. Nodarbinātības līmenis jauniešiem bija 30,8%, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Šogad trešajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,5 stundas, kas ir par 0,7 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,1 stundu mazāk nekā pirms gada.

Dati arī liecina, ka trešajā ceturksnī 68 800 jeb 7,8% nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku, kas ir par 600 mazāk (procentpunktos bez izmaiņām) nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 1300 jeb 0,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2024.gada trešajā ceturksnī 38 700 jeb 4,4% nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 5200 jeb 11,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 7400 jeb 16,1% mazāk nekā 2024.gada otrajā ceturksnī.

Šogad trešajā ceturksnī sievietes nedaudz biežāk kā vīrieši strādāja blakusdarbā – attiecīgi 20 900 un 17 800. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk (38,2%) līdzās pamatdarbam nostrādāja vienu līdz 10 stundas nedēļā, bet 27% nostrādāja 11-20 stundu līdzās pamatdarbam.

Visbiežāk blakusdarbs tika veikts izglītības nozarē (18,6%), kā arī veselības un sociālās aprūpes jomā (16%).

Šogad trešajā ceturksnī 86 600 jeb 11,4% darbinieku strādāja attālināti, kas ir par 300 mazāk nekā pirms gada un par 6500 jeb 0,9 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. No attālināti strādājošajiem 59,5% bija sievietes un 40,5% – vīrieši.

Visbiežāk attālināti strādāja informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (51,2% no nozares darbinieku kopskaita), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā (50%). Tāpat 24,9% darbinieku strādāja attālināti valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, bet 22,1% – zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā.

Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti 2024.gada trešajā ceturksnī piedalījās 5100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem 4500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7400 iedzīvotāju.