Kažociņš: Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas

Viņš uzsvēra, ka mums gāzes piegādes no ziemeļiem un rietumiem daļēji nāk zem jūras. Tāpat jādomā par komunikāciju kabeļiem. “Bez komunikācijām, protams, ir ļoti grūti operēt,” viņš uzsvēra.

Saspīlētos apstākļos Krievija varētu mēģināt to izmantot, viņš pauda, spriežot, ka, iespējams, notikušais kabeļu bojājums ir mēģinājums redzēt, cik efektīvas tādas rīcības varētu būt un kas tiks darīts pretī.

Kažociņš arī vērtēja, ka Krievijas konvencionāls uzbrukums NATO, tajā skaitā Baltijas valstīm, tuvākajos gados nebūs iespējams. “Viņi nevar pat ieņemt Donbasu. Tagad sākt plašāku karu pret NATO nav reāli,” viņš pauda.

Runājot par hibrīdkaru, Kažociņš norādīja, ka Latvija ir ievainojama, īpaši enerģētikas virzienā. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu dažādi veidi, kā stiprināt noturību, un pie tā valdība strādājot.

Kā vēstīts, Baltijas jūrā šonedēļ sabojāti divi zemūdens kabeļi – viens, kas savieno Lietuvu un Zviedriju, un otrs, kas savieno Somiju un Vāciju. Zviedrija sakaru kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā izmeklē kā iespējamu sabotāžu, pavēstījusi prokuratūra.

Savukārt Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene saistībā ar zemūdens telekomunikāciju kabeļa starp Lietuvu un Zviedriju bojāšanu ierosinājusi pirmstiesas izmeklēšanu par terorismu.

20.novembrī šis jautājums pārrunāts Latvijas Nacionālās drošības padomes sēde. Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris aģentūru LETA informēja, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pastiprinājuši monitoringu Latvijas sakaru infrastruktūrai un veic informācijas apmaiņu ar sabiedrotajiem par drošības situāciju Baltijas jūrā.