Dienvidkurzemes novada iedzīvotājus aicina izteikt viedokli par novada pilsētu un ciemu robežām

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ciema statusu piešķir un atceļ, kā arī ciema un novada pilsētas robežas groza novada dome, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojumu.

Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma izstrādē ir paredzēta ciemu un pilsētu robežu precizēšana, ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, plānoto novada attīstību, apbūves struktūru, iedzīvotāju skaita izmaiņas un citus aspektus, skaidro pašvaldībā.

Novada teritorijas plānojuma pirmās redakcijas sagatavošanas laikā pašvaldība rosina novada ciemu un pilsētu robežu iespējamo izmaiņu izvērtēšanu, sniedzot iespēju ikvienam novada iedzīvotājam izteikt savu viedokli par plānotajām izmaiņām no dažādiem aspektiem, tai skaitā arī paužot nostāju par sava īpašuma atrašanos konkrētajā ciema vai pilsētas teritorijā, vai paliekot ārpus tiem – lauku teritorijā.

Sagatavotie ciemu un pilsētu robežu izmaiņu priekšlikumi ir apskatāmi interaktīvā vietnē, kas pieejama pašvaldības mājaslapā.

Priekšlikumi izdrukas veidā ir pieejami pilsētu un pagastu pārvalžu ēkās. Visi priekšlikumi izdrukas veidā pieejami arī Dienvidkurzemes novada būvvaldē, Parka ielā 2, Lieģos, Tadaiķu pagastā.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus iepazīties ar priekšlikumiem un izteikt savu viedokli līdz 9.decembrim.

Klātienes konsultācijas būvvaldē būs iespējamas 27.novembrī no plkst.11 līdz 13 un 3.decembrī no plkst.16 līdz 18.

Pilsētās un ciemos ir atļauta mazāka jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība – atkarībā no atrašanās vietas. Patlaban tā svārstās no 1200 kvadrātmetriem (m2) līdz 1 hektāram (ha). Tāpat atšķirīgas (mazākas) apgrūtināto teritoriju platības (dažādu objektu aizsargjoslas un aizsardzības zonas), piemēram, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla pilsētās un ciemos nav mazāka par 150 metriem (m), obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus 300 m platā joslā, kā arī ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru.

Ūdenssaimniecības un kanalizācijas aglomerācijas teritorijā jāpieslēdzas pie centralizētajām sistēmām (vietās, kur tas iespējams), ārpus tās – jāreģistrē lokālās kanalizācijas sistēmas, plašākas apbūves daudzveidības iespējas un piemērojamo funkcionālo zonu skaits, piemēram – savrupmāju apbūve, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamo māju apbūve, kā arī jaukta centra apbūve.

Savukārt lauku teritorijās jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība 2 ha, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā 3 ha, atšķirīgas (lielākas) apgrūtināto teritoriju platības (dažādu objektu aizsargjoslas un aizsardzības zonas), piemēram, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 m sauszemes virzienā, mazākas apbūves daudzveidības iespējas un piemērojamo funkcionālo zonu skaits.

Lauku teritorijās, atkarībā no nekustamā īpašuma lietošanas mērķa, ir zemāka zemes kadastrālās vērtības bāze, no kā tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par zemi. Būvju vērtība nemainās, jo tā nav atkarīga no īpašuma atrašanās vietas pilsētā, ciemā vai lauku teritorijā.