Rīgas ostā atjaunojamās degvielas produktu ražotnes izveidē investēs līdz 120 miljoniem eiro

Brīvostā norāda, ka paredzētā rūpnīcas jauda būs aptuveni 236 000 tonnu pamata izejvielas gadā, tostarp plānots saražot 93 000 tonnu hidrogenētās augu eļļas (HVO) un 87 000 tonnu – ilgtspējīgās aviācijas degvielu (SAF).

Projekta kopējās izmaksas prognozētas līdz 120 miljoniem eiro, un to būtu iespējams realizēt 20 mēnešos, jo visas iekārtas un tehnoloģijas jau ir pieejamas, atzīmē brīvostā.

Atjaunojamo degvielu ražošanai paredzēts izmantot inovatīvas tehnoloģijas, kas ļauj radīt ekoloģiskas un konkurētspējīgas degvielas alternatīvas no dažādiem dabīgiem augu eļļas avotiem. Ražotnē kā galveno izejvielu plānots izmantot augu eļļas, min brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Lai iepazītos ar SIA “PARS Termināls” īstenoto projektu, apskatītu plānoto ražotnes vietu Kundziņsalā, kā arī pārrunātu vēl citus ostā īstenotos atjaunojamās enerģijas projektus, Rīgas ostu otrdien apmeklēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Melnis vizītē norādīja, ka ilgtspējīga domāšana, veidojot jaunu un ilgtermiņā pieprasītu atjaunojamās degvielas ražotni Rīgas brīvostas teritorijā, ir ekonomiski tālredzīgs veids, kā apstākļos, kad tranzīta kravu apmērs reģionā mazinās, palielināt Latvijas kā ilgtspējīgas enerģijas ražotāja ietekmi Baltijas reģionā.

“Atjaunojamās degvielas rūpnīca stiprinās enerģētisko neatkarību, radīs 120 darbavietu, vienlaikus nodrošinot Latvijas lauksaimniekus ar stabilu, enerģētiski ietilpīgas kultūras pieprasījumu un palīdzēs Latvijai pildīt klimatneitralitātes mērķus,” sacīja Melnis.

Savukārt “PARS Termināls” īpašnieks Armands Sadauskis norāda, ka kopā ar Ukrainas partneriem tiks radīta ekonomiskā neatkarība no piegādēm ārzemēs, tādā veidā saīsinot loģistikas ķēdes un iegūstot augstas pievienotās vērtības produktus, kas patlaban Baltijā tiek vienīgi importēti.

“Ar šādu rūpnīcu iegūtu arī Latvijas aviācijas sektors, un tiešs ieguvējs būtu arī Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic”, kas radītu tūlītējus, ievērojamus ekonomiskos ieguvumus, īpaši skatoties pēc 2030.gada, kad vismaz 20% no patērētās degvielas aviācijā būs jābūt atjaunojamai,” piebilst Sadauskis.

Diskusiju fokusā bija arī vairāku ar zaļo enerģiju saistīto projektu virzība Rīgas ostā – plānotā vēja turbīnu komponenšu ražošanas un loģistikas infrastruktūra Kundziņsalā, kā arī topošais saules paneļu parks Spilves pļavu teritorijā, kas gada laikā spēs saražot aptuveni 100 000 megavatstundu (MWh) zaļās elektroenerģijas. Pārrunāta arī Rīgas ostas dalība ūdeņraža izpētes projektā “BalticSeaH2-Baltic-Nordic Hydrogen Valley”, kā arī vairāki ar klimatneitralitāti saistīti izpētes projekti.

Brīvostā norāda, ka atjaunojamo degvielu ražošanas projekts ir būtisks solis, lai veicinātu Latvijas energoneatkarību un vietējās ražošanas attīstību, balstoties uz Latvijā pieejamiem resursiem.

Jau ziņots, ka Rīgas brīvostā 2023.gadā pārkrāva kopumā 18,794 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā.