Rinkēvičs: Baltijas valstīm ir jāpauž solidaritāte ar Gruzijas iedzīvotājiem viņu centienos panākt taisnīgumu

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Baltijas valstu prezidentu ikgadējās sanāksmes laikā pārrunāti reģionālās drošības jautājumi, turpmākais atbalsts Ukrainā, situācija Gruzijā, transatlantiskajās attiecībās un līdzšinējo Baltijas valstu sadarbību tādos formātos kā Baltijas Ministru padome, Trīs Jūru iniciatīva, infrastruktūras un enerģētikas projektos.

Uzrunājot sanāksmes dalībniekus, Latvijas prezidents akcentēja, ka Baltijas valstis ir pieņēmušas svarīgus lēmumus, lai palielinātu enerģētisko drošību, samazinot atkarību no Krievijas energoresursiem. Rinkēvičs pauda gandarījumu, ka Baltijas valstu sinhronizācijas centieni ar Eiropu norit pēc grafika, tādējādi abi šie lēmumi ir fundamentāls ieguldījums reģionālās enerģētiskās drošības un konkurētspējas stiprināšanā.

Runājot par reģionālo drošību, Rinkēvičs norādīja, ka Krievija pārskatāmā nākotnē arī turpmāk būs visnopietnākais un tiešākais drauds eiroatlantiskajai drošībai. Tādēļ patlaban galvenais darbs ir NATO spēku un spēju gatavība un nepieciešamība NATO Eiropas sabiedrotajiem kopīgi virzīties uz ieguldījumu aizsardzībā 2,5% un vairāk, ko līdz šim jau ir izdarījušas visas trīs Baltijas valstis.

“Esmu pārliecināts, ka arī turpmāk ASV būs stratēģiskais partneris, kas ir transatlantiskās sadarbības un NATO stūrakmens,” uzsvēra Latvijas prezidents, piebilstot, ka vienlaikus visiem ir jāstrādā pie spēcīgas aizsardzības nozares un īsāku piegādes ķēžu attīstības visā NATO aliansē.

Tikšanās laikā Rinkēvičs atkārtoti atzīmēja, ka Ukraina ir pirmā aizsardzības līnija un tai ir vajadzīgs visu NATO dalībvalstu atbalsts. Viņaprāt, nav pieļaujamas bez Ukrainas nekādas diskusijas par tās nākotni.

LETA jau rakstīja, ka tūkstošiem cilvēku ceturtdien Gruzijā galvaspilsētā Tbilisi un citviet valstī jau astoto vakaru pēc kārtas pulcējās demonstrācijām, protestējot pret valdības lēmumu atteiktos no sarunām par iestāšanos ES.

Vairāki tūkstoši cilvēku ceturtdien Tbilisi pulcējās pie parlamenta. Tāpat kā iepriekšējos vakaros daži demonstranti dauzīja pa metāla barjerām, ar ko nobloķēta ieeja parlamentā, citi vicināja ES karogus. Tiesa, vismaz sākotnēji protestētāju bija mazāk nekā iepriekšējās dienās. Protesti notika arī Batumi, Kutaisi un Zugdidi, vēsta vietējie mediji.

Pēdējās nedēļas laikā sadursmēs pie parlamenta Tbilisi aizturēti aptuveni 300 cilvēku un vairāki desmiti ievainoti – gan protestētāji, gan policisti.

Protesti Tbilisi notiek kopš pagājušās ceturtdienas, kad premjerministrs Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka Gruzija līdz 2028.gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar ES.

Rietumvalstis asi kritizē Tbilisi par pārmērīgu policijas spēka lietošanu pret demonstrantiem. Kobahidze ceturtdien draudēja “izskaust liberālfašistisko” opozīciju, ar šiem izteikumiem pastiprinot valdības aso kampaņu pret oponentiem.

ASV ir valstu vidū, kas ir nosodījušas Gruzijas vardarbīgo vēršanos pret protesta kustību, draudot ar jaunām sankcijām valsts vadītājiem.

“Savienotās Valstis stingri nosoda partijas “Gruzijas sapnis” brutālo un nepamatoto vardarbību pret Gruzijas pilsoņiem, protestētājiem, mediju un opozīcijas pārstāvjiem,” teikts ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena paziņojumā.

Kobahidze ceturtdien noraidīja Blinkena pārmetumus un sacīja, ka Tbilisi cer uz labākām attiecībām ar Vašingtonu pēc Donalda Trampa nākšanas pie varas janvārī.