Kultūras jomas budžets nākamgad pieaugs par 0,18 miljoniem eiro

Aptuveni trešā daļa KM budžeta tiks novirzīta kultūrizglītības – trīs kultūras augstskolu, desmit profesionālo vidusskolu un 150 pašvaldību un privāto mūzikas, mākslas un deju skolu – darbības nodrošināšanai. Šajā finansējumā ietilpst arī kultūrizglītības pedagogu atalgojums, kas tiks paaugstināts par 2,6%.

Mazliet mazāk par trešdaļu finansējuma tiks investēta profesionālajā mākslā – kvalitatīviem kultūras pasākumiem vizuālās mākslas, filmu, mūzikas, teātra, cirka, literatūras, dejas un dizaina jomās.

Savukārt lielākā daļa atlikušā finansējuma tiks ieguldīta kultūras mantojuma – valsts muzeju, arhīva – pakalpojumu nodrošināšanā, bibliotēku tīkla darbībā, kultūras pieminekļa statusa ēku un kultūras objektu atjaunošanā, jauna kultūras satura un pakalpojumu radīšanā Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF), kā arī kultūras funkcijas nodrošinošo ēku nomas maksās “Valsts nekustamajiem īpašumiem” (VNĪ), Eiropas Savienības (ES) fondu instrumentu ieviešanā kultūrā, dažādos starpvalstu kultūras projektos, digitālajos pakalpojumos kultūrā, sabiedrības integrācijas un diasporas pasākumos, kā arī mediju politikā.

ES fondu programmu īstenošanai KM budžetā 2025.gadā paredzēti 4 206 610 eiro. Par šo finansējumu tiks īstenoti 26 projekti, tostarp Atveseļošanas fonda projekti digitalizācijas un energoefektivitātes uzlabošanai, Eiropas Kopienas iniciatīvas sabiedrības saliedētības sekmēšanai, pārrobežu sadarbības programmas, kā arī “Erasmus+” projekti izglītības jomā astoņās KM profesionālajās vidusskolās.

Papildu finansējums nākamajam gadam piešķirts kiberdrošības stiprināšanai kultūras sektorā, nodrošinot datortehnikas atjaunošanu un licenču izmaksu segšanu, kā arī kultūras mantojuma vērtību atjaunošanai piesaistīts finansējums, izveidojot jaunu sabiedriskā labuma mērķa loteriju – “Senatnes loteriju”.

Kiberdrošības stiprināšanai kultūras sektorā tiks piešķirti papildu 1 295 602 eiro. Šo finansējumu KM saņems no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pēc attiecīgā normatīvā regulējuma izstrādes ES finansējuma piesaistei.

Jaunajā valsts mēroga izlozē “Senatnes loterija” ar sabiedriskā labuma mērķi Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai iegūtos līdzekļus plānots novirzīt nacionāli un starptautiski nozīmīgu, simbolisku un unikālu kultūras pieminekļu atjaunošanai.

Plānots, ka loterijas ieņēmumi 2025.gadā varētu sasniegt 2 310 000 eiro, 2026.gadā – 2 370 000 eiro, 2027.gadā – 2 653 000 eiro, savukārt 2028.gadā – 2 304 000 eiro.

Finansējums kultūras nozaru projektu īstenošanai VKKF programmās pieaugs par 1,6 miljoniem eiro, palielinoties ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa.

Tāpat valdība ir apstiprinājusi KM priekšlikumu vēl uz trim gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību – nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam.

KM prioritārajiem pasākumiem 2025.gada budžetā pieprasīja ap 28 miljoniem eiro, ievērojot valdības lemto – par nākamā gada valsts budžeta vienīgo prioritāti izvirzīt valsts drošību, norāda ministrija. Finansējums tika pieprasīts informatīvās telpas drošības nodrošināšanai, sabiedrības noturības jautājumu risināšanai, kā arī kultūras nozares gatavības un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes apstākļos.

Savukārt samazinājums KM budžetu skāra 2,85 miljonu eiro apmērā – valsts drošības stiprināšanai tika pārdalīts finansējums, par 50% samazinot uzkrājuma fondu kultūras ēku nākotnes kapitālieguldījumiem. Otrs lielākais samazinājums – 0,45 miljoni eiro – skars kultūras kapitālsabiedrības, samazinot tām valsts mērķdotāciju, vienlaikus uzliekot uzdevumu pašu ieņēmumus audzēt par 1-2%. Pārtraucot no KM budžeta finansēt atsevišķu privāto muzeju darbību un uzticot privāto akreditēto muzeju finansēšanu turpmāk konkursa kārtībā veikt VKKF, valsts drošības stiprināšanai novirzīti vēl 0,24 miljoni eiro.

KM samazinās ministrijas komandējumu izdevumus un notiks atteikšanās no KM nomas automašīnas izmantošanas. Savukārt datu aizsardzības speciālista pienākumus KM kultūrizglītības iestādēs turpmāk veiks Kultūras informācijas sistēmas centra darbinieks, nevis katra KM kultūrizglītības iestāde nodrošinās sava speciālista piesaisti, informēja KM.

Kā ziņots, Saeimas deputāti piektdien vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025.gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta. Par valsts budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 34 parlamentārieši.