LAD piešķirti 87 500 eiro kompensāciju izmaksāšanai par fitosanitāro pasākumu izpildīšanu bakteriālās iedegas ierobežošanai
Rīkojumu projektā minēts, ka LAD ir iesniegti 33 iesniegumi kompensācijas saņemšanai par 2024.gadā noteiktajiem un izpildītajiem fitosanitārajiem pasākumiem kopumā par 1221 augļkoku, 187 dekoratīvajiem augiem un 136,6 metru bakteriālās iedegas saimniekaugu dzīvžogu iznīcināšanu.
Dienests līdz 2024.gada 24.septembrim veica 1670 pārbaudes bakteriālās iedegas saimniekaugu dažādās audzēšanas un augšanas vietās, noņemot 385 paraugus, kas testēti Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā. No paraugiem, kas testēti uz bakteriālo iedegu, 47 paraugos apstiprināta bakteriālās iedegas klātbūtne. Šogad bakteriālā iedega konstatēta 35 personu īpašumos. Tāpat divu personu īpašumos atradās saimniekaugi, kas ietilpa desmit metru rādiusā no citas personas īpašumā augošiem inficētiem saimniekaugiem.
Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma. Baktērijas saimniekaugi ir augļu koki un dekoratīvie krūmi, tostarp ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, klintenes un vilkābeles. Baktērija piemērotos apstākļos ātri izplatās un ir grūti ierobežojama. Tā ir jāiznīcina, kā arī jāiznīcina ar šo slimību iespējami inficētie augi.
Rīkojumu projektā minēts, ka Latvijai ir piešķirts aizsargājamās zonas statuss saistībā ar bakteriālo iedegu. Augus no aizsargājamās zonas bez ierobežojumiem var izplatīt Eiropas Savienībā, bet augu ievešanai aizsargājamā zonā ir noteiktas stingrākas prasības, kā arī notiek regulāras pārbaudes un tiek īstenoti pasākumi, lai bakteriālā iedega neieviestos šajā teritorijā.
Augu aizsardzības likumā noteikts, ka persona var saņemt kompensāciju par tai uzdoto fitosanitāro pasākumu izpildi normatīvos noteiktajā kārtībā. Kompensācija tiek izmaksāta no valsts budžeta.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā. Bakteriālās iedegas plašākas izplatīšanās vai ieviešanās novēršanai ir svarīgi savlaicīgi konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos saimniekaugus. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veic monitoringu dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu audzēšanas un augšanas vietās, tostarp augļkoku un dekoratīvo augu stādaudzētavās, komercdārzos, piemājas dārzos, pamestos dārzos, apstādījumos un savvaļā augošiem augiem.
Tāpat dienests nodrošina uzraudzību baktērijas perēkļos un karantīnas zonā, kā arī buferzonā trīs kilometru rādiusā ap karantīnas zonu un slimības perēkļiem.
VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.