Latvijas četru lielāko banku klientiem desmit mēnešos izkrāpti 13,7 miljoni eiro

2024.gada desmit mēnešos īstenoti kopumā 7346 krāpšanas gadījumi, un iedzīvotājiem izkrāpti 13,714 miljoni eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 8375 krāpšanas gadījumi par kopumā 10,66 miljoniem eiro.

Desmit mēnešos konstatēti 4065 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 7 926 877 eiro. Tāpat konstatēti 2507 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 396 282 eiro, un 774 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 390 621 eiro.

Tajā pašā laikā šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4278 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 366 943 eiro, 8720 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 947 188 eiro un 1046 citus krāpšanas gadījumus par 1 346 175 eiro.

Salīdzinājumā ar 2023.gada desmit mēnešiem telefonkrāpšanas gadījumu skaits šogad attiecīgajā periodā pieaudzis par 62,9%, izkrāptajai summai pieaugot 2,2 reizes. Vienlaikus investīciju krāpšanas gadījumu skaits 2024.gada desmit mēnešos samazinājies par 21,1%, izkrāptajai summai samazinoties par 5,6%, bet cita veida krāpšanas gadījumu skaits sarucis par 9,9%, izkrāptajai summai pieaugot par 5,7%.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka krāpnieki turpina attīstīt savas metodes, radot pārliecību, ka upura bankas kontā esošie naudas līdzekļi ir apdraudēti, un pieprasa veikt steidzamas darbības, lai it kā apdraudētos naudas līdzekļus pasargātu. Jaunākās tendences rāda, ka krāpnieki pieprasa nodot savas maksājumu kartes un PIN kodus it kā kurjeram drošai iznīcināšanai vai uzglabāšanai Latvijas Bankā.

Krāpnieki izmanto sarežģītas psiholoģiskas manipulācijas, kas var ietekmēt pilnīgi ikvienu, norāda FNA. Turklāt arvien biežāk viņu lamatās iekrīt cilvēki ar augstāko izglītību, tostarp cilvēki, kuri strādā vadošos amatos. Šādi cilvēki bieži vien ir pārliecināti, ka viņi nevar kļūt par finanšu krāpnieka upuri, tādējādi zaudē ārkārtīgi lielus naudas līdzekļus.

FNA skaidro, ka krāpnieku mērķis ir izolēt upuri, nodrošinot, ka visa komunikācija notiek tikai ar viņiem. Ja banka atpazīs aizdomīgas darbības un sazināsies ar klientu, krāpnieki var aicināt melot bankas darbiniekiem. Banku pārstāvji, mēģinot glābt klientu, tiekoties pat klātienē, bieži sastopas ar situācijām, kad cilvēki paši uzstāj uz darījumu veikšanu, neskatoties uz acīmredzamu krāpšanas risku.

Tāpat FNA norāda, ka jaunieši, kuri meklē vieglus un ātrus ienākumus, pašam to pat neapzinoties vai neaizdomājoties, dažkārt iesaistās finanšu noziegumos, kļūstot par “naudas mūļiem”. Šādos gadījumos “naudas mūlis” saņem citu personu naudas līdzekļus savos kontos un pārskaita tos tālāk, saņemot par to nelielu atlīdzību. Šāda rīcība ir sodāma ar kriminālatbildību, kas var ietvert brīvības atņemšanu.

Krāpnieki arī turpina sūtīt viltus ziņas, apgalvojot, ka bankas konta dati ir novecojuši vai nepieciešami datu atjauninājumi, tādējādi cenšoties izvilināt cilvēku personīgos bankas pieejas datus. Tāpat tiek izmantotas krāpnieciskas saites uz viltus interneta veikaliem un viltus sludinājumi sociālajos tīklos, piemēram, “Facebook” un “Instagram”. Kurjeru viltus ziņas tiek izplatītas, izmantojot SMS, “WhatsApp”, “Facebook” “Messenger”, “Telegram” un e-pastus, mudinot lietotājus “apstiprināt” sūtījuma saņemšanas laiku.

Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tik izkrāpti kopumā 12,662 miljoni eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2022.gadā. Kopumā 2023.gadā īstenoti 7795 krāpšanas gadījumi, kas ir par 45,6% vairāk nekā 2022.gadā.

Vienlaikus 2023.gadā tika novērsti 13 537 krāpšanas gadījumi par kopumā 9,218 miljoniem eiro.

Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir “Swedbank”, seko “SEB banka”, banka “Citadele” un “Luminor Bank” filiāle Latvijā.