Saeimā vērtēs valsts finansējuma apturēšanu partijām, kuru biedri rīkojušies pretēji Satversmei

Parakstu vākšana sākta pirms gada, un tās autors ir parlamentā nepārstāvētās partijas “Konservatīvie” biedrs Mārtiņš Štāls. Iniciatīvas autors uzskata, ka “atsevišķi 14.Saeimā ievēlētie deputāti ir jau vairākkārtīgi publiski pauduši Latvijas valsts pamatus un pamatvērtības noniecinošus uzskatus”. Kā piemēru Štāls minēja bijušo Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu, kura apšaubīja okopācijas faktu Okopācijas muzeja apmeklējuma laikā.

Štāls pieminēja, ka gada sākumā nāca gaismā Tatjanas Ždanokas (LKS) iespējamā sadarbība ar Krievijas Federālo drošības dienestu.

Tāpat iniciatīvas autors pieminēja 14.Saeimā pārstāvēto opozīcijas partiju “Stabilitātei”, kuri Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā aģitācijas materiālus drukāja krievu valodā, publiski apgalvojot, ka tā ir bulgāru valoda. “Partija apšauba sabiedrības intelektu,” izteicās Štāls.

Štāls uzsvēra, ka minēto politiķu partijas joprojām saņem ievērojamu valsts finansējumu.

Štāls uzskata, ka Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā nav pietiekami precīzu juridisku instrumentu, lai šādas politiskās partijas un to biedrus “ātri un efektīvi sauktu pie atbildības”.

Vairāki komisijas deputāti pauda, ka iniciatīva pēc būtības ir par to, ka partijai ir jāatbild par savu biedru pārkāpumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji uzskata, ka esošais regulējums strādā pietiekami labi – Valsts drošības dienestam (VDD) runājot par partijām un viņu biedriem. Ja ir iecere mainīt regulējumu, nepieciešama padziļināta diskusija ar visām iesaistītajām pusēm, sprieda KNAB.

Līdzīgi pauda deputāts Ervins Labanovskis (P) uzskata, ka jau pastāv regulējumi, kā gan regulēt, gan atņemt valsts finansējumu, ja partija darbojas prettiesiski.