SEB bankas vadītāja: Latvijas ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports

Viņa norādīja, ka Latvijā kopumā joprojām novērojam tā dēvēto atlikto izaugsmi. “Noguldījumi ekonomikā uzkrājas vairāk nekā aizdevumi. Tas nozīmē, ka brīvie līdzekļi gan uzņēmumiem, gan privātpersonām ir, bet investīcijas kavējas,” sacīja Tetere.

Viņa arī atzīmēja, ka ekonomistu prognozes nākamajam gadam neparedz būtisku eksporta pieaugumu nevienai uzņēmējdarbības nozarei.

“Latvija ir maza valsts pret pasauli un globālo ekonomiku, līdz ar to mums jābūt gudriem un jāatceras, ka mūsu ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports. Mums ir vairāk jāmeklē, kā pelnīt no ārpuses, ne tikai savstarpēji pārdalot – līdzībās runājot, ja mēs savā ģimenē viens otram kaut ko pārdodam, bagātāki nepaliekam,” teica Tetere.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka Latvijas galvenie eksporta tirgi nākamajam gadam nerāda pārāk iepriecinošu ainu – Lietuva, Vācija, kā arī Skandināvija saskaras ar lieliem izaicinājumiem un ekonomikas rādītāji ir salīdzinoši lēni.

Tetere norādīja, ka Latvijas kaimiņvalstīs lielu pienesumu ekonomikai dod atsevišķu jaudīgu uzņēmumu, arī tā dēvēto vienradžu izaugsme. Starptautiski nozīmīgiem, eksportējošiem uzņēmumiem strauji attīstoties, bieži vērojams pārplūdes efekts – arī citi spēlētāji un nozares pievelkas līdzi un aug. “Tāpēc, manuprāt, izšķiroši svarīga ir spēja veicināt tieši šādu ambiciozu uzņēmumu izaugsmi,” viņa sacīja.

Tāpat “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka nākamais gads varētu nest lielāku sabiedrības interesi par uzkrājumiem, investīcijām un vajadzību uzņemties atbildību par finansiālo labklājību ilgtermiņā. To rosinās šogad sāktā diskusija par pensiju sistēmu Latvijā.

“Manuprāt, lēmums 1% no pensiju otrā līmeņa novirzīt pensiju pirmajam līmenī vērtējams ļoti negatīvi. Tas aizsācis plašāku sarunu un licis iedzīvotājiem aizdomāties, vai uzkrājumi nākotnei būs pietiekami. Redzējām, ka cilvēki savāca parakstus, dalījās viedokļos, nebija vienaldzīgi, tātad ir gatavi veidot pamatīgākas zināšanas par uzkrājumiem,” minēja Tetere.

Viņa arī atzīmēja, ka šajā kontekstā ļoti satraucošs ir arī demogrāfijas jautājums – šogad oktobrī Latvijā pirmo reizi jaundzimušo skaits mēnesī bijis mazāks par 1000. “Arī mūsu darbinieku vidū redzam līdzīgu tendenci – ar katru gadu samazinās atbalstu skaits, ko izmaksājam par bērna piedzimšanu. Jā, esam vienojušies, ka aizsardzība mums ir prioritāte, taču vienlaikus ļoti svarīgi neaizmirst par demogrāfiju, citādi var sanākt, ka aizsardzība mums nebūs vajadzīga,” uzsvēra Tetere.

Pēc viņas teiktā, lai arī nodokļu politikai vajadzētu veicināt kapitāla veidošanos un uzkrāšanos mūsu valstī, regulējums nodokļu jomā tiem, kuri krāj un investē, no nākamā gada paredzēs lielākus maksājumus. “Kapitāla pieauguma nodoklis ir būtiski pieaudzis, pat augstāks nekā daudzās turīgajās Eiropas valstīs. Tas nozīmē, ka cilvēkiem būs arvien jādomā, kā gudrāk uzkrāt ilgtermiņā un vairot kapitālu,” atzina “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja.

Viņa arī atzīmēja, ka ļoti vēlētos, lai izaugsme, pelnīšana un būšana veiksmīgiem palēnām kļūtu par Latvijas sabiedrības un uzņēmēju DNS. “Valsts izaugsmes spēja ir tiešā veidā atkarīga no veiksmīgiem, labi pelnošiem uzņēmējiem, turīgiem iedzīvotājiem – uzņēmējiem jāļauj strādāt un lielākās pūles jāvelta domām par to, kā noņemt šķēršļus, atvieglot procesus,” sacīja Tetere.

Tāpat viņa norādīja, ka kritiskā domāšana kļūs arvien svarīgāka. “Varam rēķināties, ka informācijas pārpilnība, nedemokrātisko spēku vēlme mūs psiholoģiski ietekmēt būs arvien klātesošāka, tāpēc svarīgi pašiem būt modriem, spēt izvērtēt saturu un spriest vērtējoši,” sacīja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja.

Pēc aktīvu apmēra “SEB banka” ir otra lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas informācija. Pagājušajā gadā “SEB bankas” grupas auditētā peļņa Latvijā bija 152,4 miljoni eiro.