Pašvaldībām turpmāk būs vairāk tiesību pārvaldīt rūpnieciskās zvejas limitus iekšējos ūdeņos

Turpmāk pašvaldībām būs lielākas tiesības pašām lemt par attiecīgajā kalendārajā gadā izmantojamiem zvejas limitiem to teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos, ja šāds lēmums ir pamatots ar zivju resursu aizsardzībai nepieciešamajiem pasākumiem.

Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe, varēs pieņemt lēmumu par noteikto maksimālo zvejas limitu samazināšanu konkrētajā kalendārajā gadā, ar nosacījumu, ka šajā ūdenstilpē nedrīkstēs samazināt tos zvejas limitus, kas ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem ir iedalīti komerczvejai.

Izmaiņas kārtībā veiktas, lai mazinātu administratīvo slogu, ko gadskārtēji veido virkne noteikumu grozījumu par zvejas limitu izmaiņām, un lai pašvaldības pašas varētu lemt par attiecīgajā kalendārajā gadā izmantojamiem zvejas limitiem savos iekšējos ūdeņos.

Turpmāk grozījumus noteikumos noteiktajos zvejas limitos veiks tikai tad, ja pašvaldība vēlēsies palielināt maksimālo zvejas limitu, izslēgt zvejas limitu no noteikumu pielikumiem vai noteikt jaunu maksimālo zvejas limitu kādos ūdeņos.

Tāpat ministrijā atzīmē, ka turpmāk Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības aministratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos zvejas rīku limits palielināts par 30 reņģu tīkliem. Reņģu specializētās zvejas rīku skaita palielināšana Rīgas līča piekrastē ir pieļaujama, jo Rīgas līča reņģes krājums pēdējos gados ir pieaudzis.