Aptauja: Latvijā 65% iedzīvotāju veido finanšu uzkrājumus

Visbiežāk jeb 43% gadījumu iedzīvotāji izvēlējušies veidot uzkrājumu bankā – algas kontā, krājkontā. Nākamie divi populārākie uzkrājumu veidi ir uzkrājums skaidrā naudā (23%) un finanšu ieguldījumi trešajā pensiju līmenī (19%).

Finanšu ieguldījumu vērtspapīros un akcijās biežāk veic vīrieši (13%), vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti (15%), kā arī iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem, proti, ar ienākumiem virs 1500 eiro mēnesī neto uz vienu cilvēku ģimenē (24%).

Savukārt ģimenes ar diviem un vairāk bērniem vecumā līdz 18 gadiem būtiski biežāk nekā iedzīvotāji kopumā izvēlas uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (21%).

Iedzīvotāji ar pamata un vidējo izglītību, Latgalē dzīvojošie, kā arī iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (līdz 500 eiro mēnesī neto uz vienu cilvēku ģimenē) būtiski biežāk norādījuši, ka neveido nekādus finanšu uzkrājumus.

Dati arī liecina, ka 23% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir noformējuši kādu aizdevumu vai kredītu.

Pēdējo 12 mēnešu laikā iedzīvotāji biežāk noformējuši dažādus patēriņa aizdevumus.

Tie, kuriem jau ir pēdējo mēnešu laikā noformēts patēriņa kredīts, kredīts auto iegādei vai veikta sadzīves preču tehnikas iegāde uz nomaksu, biežāk ir atzinuši, ka plāno noformēt kādu aizdevumu vai kredītu arī tuvāko sešu mēnešu laikā (21-27%).

Kopumā absolūtais vairākums iedzīvotāju pagaidām neplāno tuvāko sešu mēnešu laikā noformēt kādu aizdevumu vai kredītu. Biežāk tie ir gados vecāki iedzīvotāji (65-74 gadi, attiecīgi 98%) un tie, kuri kā nodarbošanos norādījuši “pats sev darba devējs” (100%), un nestrādājošie iedzīvotāji vecumā 18-74 gadi (97%).

Biežāk tuvāko sešu mēnešu laikā aizdevumu vai kredītu ieplānojuši ņemt iedzīvotāji ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (virs 1500 eiro mēnesī neto) attiecīgi 13%.

Pētījumu par uzkrājumiem un kredītiem “Kantar” veica no 2024.gada 3. līdz 5.decembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.