Zviedrija strādā pie programmatūras dronu spietu izveidošanai

Modernās armijas jau sen izmanto dronus izlūkošanā un citās sfērās, taču Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā paātrinājis bezpilota lidaparātu tehnoloģiju un taktikas attīstību, sākot no novērošanas un beidzot ar mērķtiecīgiem triecieniem.

Valstis visā Eiropā tagad sacenšas, lai neatpaliktu no jaunākajiem sasniegumiem dronu tehnoloģiju jomā.

Zviedrijas Bruņotie spēki un Zviedrijā bāzētais uzņēmums “Saab”, mācoties no konflikta Ukrainā, paātrinājuši slepena projekta īstenošanu, lai izveidotu dronu spietus, kas spēj autonomi koordinēt savu darbību un patstāvīgi reaģēt uz notikumiem kaujas laukā. Drīzumā plānots sākt testēšanu, atklāja Zviedrijas aizsardzības ministrs.

Zviedrija, kas ir NATO jaunākā dalībvalsts, atvēl aizsardzībai vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta, un šogad plāno palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2,4%. NATO noteiktais mērķis pašlaik ir 2% no IKP.

Cik lielus līdzekļus Zviedrijas valdība ieguldījusi slepenajā dronu projektā, nav zināms.

Gan Ukrainas, gan Krievijas bruņotie spēki plaši izmanto bezpilota lidaparātus izlūkošanai, kravu nogādāšanai un triecienu veikšanai. Tādi droni kā Turcijā ražotie “Bayraktar TB2” nodemonstrējuši to, kā salīdzinoši nedārga tehnoloģija spēj mainīt kaujas lauka dinamiku. Kara sākumā tie bija izšķiroši uzbrukumos Krievijas militārajiem konvojiem.

Ukrainas bruņotie spēki ir pielāgojuši armijas vajadzībām salīdzinoši lētus komerciālos bezpilota lidaparātus un izstrādājuši jaunu taktiku, lai pārtvertu ienaidnieka dronus, uzbruktu bruņutehnikai, veiktu izlūkošanu reālajā laikā un sagrautu ienaidnieka loģistiku. Ukraina ir attīstījusi dronu ražošanu, un arī ES valstis cenšas neatpalikt šajā nozarē.

Zviedrijas armijas komandieris Džonijs Lindfors norādīja, ka Zviedrija mācās no kara Ukrainā, piebilstot, ka nav lielas jēgas tagad ieguldīt 100 000 dronos, kas pēc tam stāvēs noliktavā. Tā vietā Zviedrija izstrādās programmatūru, ko nākotnē būs iespējams izmantot visa veida droniem, skaidroja Lindfors.

Izmantojot šo programmatūru, bezpilota lidaparāti varēs patrulēt, vākt un pārraidīt novērošanas datus, identificēt naidīgus mērķus un atgriezties bāzē uzlādei bez operatora iejaukšanās. Lai gan sākotnēji sistēma bija paredzēta izlūkošanai, to var viegli uzlabot, lai bezpilota lidaparāti varētu pārvadāt kravas, tai skaitā bumbas.

Programmatūru plānots izmēģināt militāro mācību “Arctic Strike 25” laikā martā.