Valdībā izskatīs publiski kritizēto rīkojuma projektu par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.-2030.gadam

ZM norāda, ka rīkojuma projekts izveidots, lai noteiktu koku ciršanas apjomu, ko nākamajos piecos gados atļauts nocirst galvenajā cirtē valsts mežos, kā arī nodrošinātu meža nozares un kokrūpniecības uzņēmumu darbības nepārtrauktību, kā arī mežizstrādes darbu plānošanu, jo šogad beigsies iepriekšējā rīkojuma “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2021.-2025.gadam” darbības termiņš.

Ministrijā skaidro, ka maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas mērķis ir regulēt koksnes ražas novākšanu valsts mežos, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un stabilu, kā arī prognozējamu koksnes produktu piegādi, ievērojot esošos dabas aizsardzības un rekreācijas vajadzībām noteiktos meža apsaimniekošanas ierobežojumus.

Kopējais Latvijā aprēķinātais maksimāli pieļaujamais galvenās cirtes apjoms 2026.-2030.gada periodā plānots 81 998 hektāru apmērā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu apjoms samazināts par 9,5% jeb 8592 hektāriem. Viens no šī apjoma samazināšanās iemesliem ir meža platību palielināšanās, kurās nav atļauta galvenā cirte. Salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes aprēķinu platība, kas nav iekļauta aprēķinos galvenās cirtes aizlieguma dēļ, ir palielinājusies. Iepriekš tā veidoja 219 000 hektārus, bet patlaban veido 301 212 hektārus no valstij piederošajiem mežiem.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajos mežos turpmāk plānots, ka visām koku sugām maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms, salīdzinot ar pagājušo periodu no 2021. līdz 2025.gadam samazināsies par 8464 hektāriem. Tostarp bērzu ciršanas apjomi samazināsies par 5791 hektāru, priežu – par 1582 hektāriem, egļu – par 491 hektāru, apšu – par 460 hektāriem, ošu – par 147 hektāriem un melnalkšņu – par 12 hektāriem, bet ozolu maksimālais ciršanas apjoms pieaugs par 18 hektāriem.

Tāpat nākamajā plānošanas periodā LVM apsaimniekotajos mežos visu koku sugu maksimāli pieļaujamais galvenās cirtes apjoms būs 77 211 hektāri. Tostarp priežu maksimāli pieļaujamais galvenās cirtes apjoms būs 28 795 hektāri, bērzu – 24 706 hektāri, egļu – 12 442 hektāri, apšu – 6073 hektāri, melnalkšņa – 5007 hektāri, ozola – 115 hektāri un oša – 75 hektāri.

Patlaban galvenās cirtes vecumu LVM apsaimniekotajos mežos visu koku sugām sasniegušas mežaudzes 238 582 hektāru platībā. Tostarp galvenās cirtes vecumu sasniegušas priežu mežaudzes 109 771 hektāra platībā, bērzu mežaudzes – 68 830 hektāru platībā, egļu mežaudzes – 21 506 hektāru platībā, apšu mežaudzes – 21 492 hektāru platībā, melnalkšņu mežaudzes – 15 990 hektāru platībā, ozolu mežaudzes 647 hektāru platībā, kā arī ošu mežaudzes – 347 h
ektāru platībā.

Tāpat 2026.-2030.gada periodā galvenās cirtes vecumu LVM apsaimniekotajos mežos sasniegs visu koku sugu mežaudzes 58 736 hektāru platībā. Tostarp galvenās cirtes vecumu sasniegs priežu mežaudzes 32 620 hektāru platībā, bērzu mežaudzes 15 997 hektāru platībā, egļu mežaudzes – 7585 hektāru platībā, melnalkšņu mežaudzes 2018 hektāru platībā, apšu mežaudzes 1399 hektāru platībā, ozolu mežaudzes 59 hektāru platībā, kā arī ošu mežaudzes 57 hektāru platībā.

Ministrijā skaidro, ka maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu nosaka katram valsts mežu valdītājam, tostarp ZM, atsevišķi izdalot koku ciršanas apjomu LVM un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes dibinātajai publiskajai aģentūrai “Meža pētīšanas stacija”, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Aizsardzības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai.

Ciršanas apjoma aprēķiniem tiek izmantota Meža valsts reģistra aktuālā informācija, kas ietver meža īpašnieku sagatavotus un Valsts meža dienesta (VMD) apstiprinātus datus – tostarp meža platību, valdošo koku sugu, mežaudzes vecumu, koku krāju un citus datus par mežaudzēm, kā arī normatīvu noteiktos aprobežojumus mežaudžu apsaimniekošanai. VMD aprēķinos ievēroja pamatnostādnēs ietvertos maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas pamatprincipus, izmantojot līdz šim vēsturiski izmantotos aprēķinu vienādojumus, kas pamatojas uz mežaudžu vecumu.

VMD maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes apjoma aprēķinā ietverti 1,43 miljoni hektāru valstij piederošie meži, tostarp 1,365 miljoni hektāru LVM apsaimniekošanā esošie meži, 24 291 hektāri Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošie meži, 25 435 hektāri aģentūras “Meža pētīšanas stacija” apsaimniekošanā esošos valsts zinātniskās izpētes meži, 13 334 hektāri Aizsardzības ministrijas valdījumā esošie meži, kā arī 2349 hektāri Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošie meži.

Ministrijā akcentē, ka Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopos, kas atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un citām saskaņā ar normatīvajiem aktiem izveidotām dabas aizsardzības teritorijām, ar normatīvajiem aktiem nav noteikts galvenās cirtes aizliegums, tāpēc nav juridiska pamata tos izslēgt no maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes apjoma aprēķina. Kamēr ES nozīmes biotopam ar normatīvajiem aktiem nav noteikts aizsardzības statuss, biotopa aizsardzība ir meža īpašnieka brīva griba.

Tomēr valsts mežu apsaimniekošanā ir ņemts vērā, ka ES nozīmes biotopi ir jāsargā, un ES nozīmes biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa veicināšanai LVM meža apsaimniekošanas plāns paredz projektā “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” kartēto ES nozīmes biotopu brīvprātīgu aizsardzību ārpus esošajām un sabiedriskajā apspriešanā nodotajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem vismaz 55 000 hektāru platībā.

Koku ciršanas apjomu galvenajā cirtē valsts mežos uzrauga VMD, izsniedzot atsevišķu apliecinājumu koku ciršanai. VMD administrē ciršanas apjoma nepārsniegšanu pēc platības.

Jau ziņots, ka vides organizācijas iniciatīvā “Zaļais barometrs” prasa “pārtraukt dabas vērtību iznīcināšanu Latvijas mežos un saglabāt ES nozīmes dzīvotnes.

Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāvji pārmet Ministru kabinetam, ka pieļaujamo koku ciršanas apjoma Latvijā nākamajos gados uzskaitē, iekļautas arī valsts mežos identificētās ES nozīmes dzīvotnes, kurām pašlaik nav juridiskas aizsardzības. “Tieši šīs dzīvotnes ir daļa no Latvijā vēl atlikušajiem dabiskajiem mežiem, kuri ir saglabājušies sabiedrībai piederošajos Latvijas valsts mežos. Šo vērtīgo mežu iekļaušana ciršanas apjomā skaidri norāda uz AS “Latvijas valsts meži” gatavību turpināt tos izcirst,” pauž LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Dabas aizstāvji norāda, ka aptuveni puse no visām identificētajām ES nozīmes meža dzīvotnēm ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos, taču tikai apmēram 3% no Latvijas meža zemēm ir ar tādu apsaimniekošanas normatīvo regulējumu, kas nodrošina meža dzīvotņu faktisku aizsardzību un saglabāšanu. Lai arī Latvijā mežu teritorija ir apmēram puse no valsts, Latvijā ir arvien mazāk mežu, kuros ir liela dabas daudzveidība, līdz ar to spēja regulēt dabas procesus.