![](https://kuramo.lv/wp-content/uploads/2025/02/skatu_platforma_pusenu_kalna.png)
![](https://kuramo.lv/wp-content/uploads/2025/02/skatu_platforma_pusenu_kalna.png)
![](https://kuramo.lv/wp-content/uploads/2025/02/skatu_platforma_pusenu_kalna.png)
Pūsēnu kalnā izveidota jauna skatu platforma un koka kāpnes
![](https://kuramo.lv/wp-content/uploads/2025/02/skatu_platforma_pusenu_kalna.png)
![](https://kuramo.lv/wp-content/uploads/2025/02/skatu_platforma_pusenu_kalna.png)
![](https://kuramo.lv/wp-content/uploads/2025/02/skatu_platforma_pusenu_kalna.png)
Baltijas jūras piekrastes augstākajā kāpā Latvijā, Pūsēnu kalnā, Dienvidkurzemes novadā, izveidota jauna skatu platforma un koka kāpnes, aģentūru LETA informēja AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārstāvji.
Noslēdzoties LVM veiktajiem būvdarbiem, Pūsēnu kalns atkal pieejams apmeklētājiem.
Pūsēnu kalnā darbu laikā demontētas iepriekšējās un uzstādītas jaunas – vairāk nekā 100 metrus garas koka kāpnes. Lai aizkavētu kāpas eroziju, ko radīja cilvēku pārvietošanās pa kāpas malu, un mazinātu antropogēno slodzi, kalna galā uzstādīta jauna 32 kvadrātmetrus liela skatu platforma. Uz platformas uzstādīti arī trīs soliņi.
Ņemot vērā Pūsēnu kalna aizsargājamo dabas pieminekļa statusu, darbu veikšanai iegūts ģeologa atzinums un visi darbi saskaņoti ar Dabas aizsardzības pārvaldi, informē LVM.
Pirms diviem gadiem Pūsēnu kalna pakājē esošajā atpūtas vietā tika atjaunota ugunskura vieta, uzstādīts jaunu galds ar diviem soliem, jauna tualete, kā arī informācijas stenda nojume topošajai informatīvajai planšetei.
Pūsēnu kalns, kas atrodas Nīcas pagasta Jūrmalciemā, ir augstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā. Tās absolūtais augstums ir 37 metri virs jūras līmeņa.
Pūsēnu kalns atrodas dabas parka “Bernāti” teritorijā un ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Daļa no kāpas 20.gadsimta 70.-80. gados ir norakta. Iegūtās smiltis izmantotas silikātķieģeļu ražošanai. Nenoraktās kāpas daļa stiepjas apmēram 280 metru garumā, apmēram 260 metru platumā.
Jau vēstīts, ka LVM apgrozījums 2023.gadā bija 626,019 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,8% – līdz 220,838 miljoniem eiro.
Kompānija apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.
Rakstīt komentāru