Pētnieki: Sabiedrības dzīvesveida izmaiņas varētu sniegt lielāku emisiju samazinājumu un palielināt dzīves kvalitāti

Sabiedrības dzīvesveida izmaiņas varētu sniegt lielāku emisiju samazinājumu un palielināt dzīves kvalitāti, secināts pētījumā “1,5 °C dzīvesveids Eiropas Savienībā”.

Kā aģentūru LETA informēja “Zaļās brīvības” sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze More pētījumā “1,5 °C dzīvesveids Eiropas Savienībā” tika padziļināti analizēta Latvijas, Vācijas, Spānijas, Ungārijas un Zviedrijas pieredze, izmantojot patēriņa oglekļa pēdu modelēšanu, pilsoņu domnīcas, ekspertu darbnīcas un citas metodes. Fokusā tika izvēlētas četras dzīvesveida jomas – transports, pārtika, mājoklis un atpūta.

Pētnieki atklāja, ar kurām dzīvesveida izvēlēm Latvijas iedzīvotāji var sasniegt lielāko emisiju samazinājumu, kādi šķēršļi šīs izvēles apgrūtina un kāda politika izvēles varētu veicināt. Transporta jomā “1,5 °C dzīvesveids” nozīmē plašāk lietot sabiedrisko transportu, pārtikas jomā – lielāku augu valsts produktu lietošanu, mājokļa jomā – apkures sistēmu nomaiņu un energoefektivitātes palielināšanu, bet atpūtas jomā – ceļošanu ar velosipēdu, vilcienu vai autobusu.

Ja dzīvesveida apsvērumi prioritizē labbūtību, veselību un kopienas apziņu, nevis patēriņu kā labas dzīves mērauklas, visi no pārmaiņām būs ieguvēji, par projektā secināto informē More.

Pētījums identificēja dažādus šķēršļus, kuri Latvijas sabiedrībai traucē ieviest dzīvesveida izmaiņas, piemēram, sabiedriskā transporta ērta un plaša pieejamība, arī starptautiskie savienojumi, sistēmiskas politikas trūkums, pašreizējais ekonomiskās izaugsmes modelis, priekšstati par labu dzīvi, proti, kādam būtu jābūt mājoklim, kā jāpavada brīvais laiks un tamlīdzīgi gan kolektīvā, gan individuālā līmenī. Vienlaikus liela nozīme ir arī vides un sociālajai izglītībai.

Darba grupā, kas diskutēja par brīvā laika pavadīšanu un atpūtu, dalībnieki norādīja par nepieciešamību padarīt pievilcīgus galamērķus Latvijā – investēt gan vietējās dabas, gan kultūras tūrismā, tādējādi samazinot nepieciešamību ceļot uz tālākiem galamērķiem.

Tāpat grupā diskutēja par sabiedrības izpratni, kas ir laba dzīve – nereti tieši patēriņš, lidojumi brīvdienās tiek saistīti ar labu dzīvošanu. Dalībnieki norādīja, ka par labas dzīves vērtībām būtu plašāk jāizglīto sabiedrība. Līdzīgi apsvērumi par lielāku uzsvaru investīcijām vietējos resursos un tradicionāliem un alternatīviem labas dzīves orientieriem diskutēja arī mājokļa, transporta, pārtikas un rīcībpolitikas grupas.

Projekts “1,5 °C dzīvesveids ES: klimatu saudzējoša dzīvesveida aktualizēšanas un ieviešanas rīcībpolitika un rīki” ir saņēmis finansējumu no ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” un kopējais projekta budžets ir aptuveni pieci miljoni eiro.