Pētījums: Vairums jauniešu sociālajos medijos lieto angļu valodu

Vairākuma jeb 69,6% jauniešu biežāk lietotā valoda sociālās tīklošanās vietnēs ir angļu valoda, liecina Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījums “Jauniešu valoda Latvijā: latviešu un angļu valodas prestižs, prasme un lietojums (2022­-2024)”.

Tikmēr 30,4% jauniešu sociālajās tīklošanās vietnēs biežāk izmanto latviešu valodu. Angļu valodas dominance sociālajās tīklošanās vietnēs nav atkarīga no dzimuma un vecuma, piektdien, prezentējot pētījumu, atzīmēja LVA projektu koordinatore, pētniece Justīne Bondare.

Viņa pauda, ka saistībā ar latviešu valodas nepietiekamu lietojumu tiešsaistē jānorāda straujā satura mainība digitālajā vidē – nav iespējams laikus tulkot saturu latviešu valodā, domājot par aktuālajiem jokiem, mīmiem, tāpat arī anglicismi jauniešu vidū ļoti ātri nomainās. “Tādēļ jādomā par iespējām, kā latviešu valodu stiprināt digitālajā vidē, uzklausot mērķauditorijas viedokli,” sacīja pētniece.

Līdztekus pētniece atzīmēja, ka angļu valodas lietojumu jaunieši parasti saista ar multilingvālu identitāti – angļu un latviešu valodas mija ļauj viņiem sazināties ar draugiem, sekot līdzi populārās kultūras notikumiem, satikt jaunus cilvēkus, iegūt jaunus draugus gan klātienē, gan tiešsaistē.

Pētījumā konstatēts, ka Latvijas jaunieši savas latviešu valodas prasmes vērtē kā labākas nekā angļu valodas. Vienlaikus pētījumā atklāta angļu valodas dominance saistībā ar receptīvajām prasmēm, piemēram, mūzikas klausīšanos, filmu skatīšanos. Savukārt saistībā ar produktīvajām prasmēm – sazināšanos ar ģimeni, draugiem, komunikāciju skolā novērojama latviešu valodas dominance.

Līdztekus pētījumā secināts, ka jaunieši jūtas nepiespiesti un droši, runājot latviešu valodā, identificējas ar latviešu valodā runājošies cilvēkiem. Savukārt nozīmīgākās atšķirības latviešu valodas lietojumā ir jauniešiem virs 18 gadiem, viņi latviešu valodu saziņā lieto biežāk.

Aptaujājot jauniešus, noskaidrots, ka viņi angļu un latviešu valodas miju neuztver kā draudu nacionālajām vērtībām, bet kā nacionālo un globālo vērtību apvienojumu, kas ļauj iesaistīties un piedalīties pasaulē notiekošajos aktuālajos procesos.

Latviešu valodas nozīmes un lietojuma stiprināšanai gan jauniešu mērķgrupā, gan visas sabiedrības kopumā, kā norādīja Bondare, jārunā par valodas prasmi. “Sabiedrībā nepieciešams rosināt un veicināt izpratni par to, ka arī dzimtās valodas prasme ir regulāri jāpilnveido, tās apguve nebeidzas nekad,” sacīja pētniece, norādot, ka to var pilnveidot gan runājot, gan rakstot.

Tāpat pētniece norādīja, ka negatīvu sabiedrības stereotipu popularizēšana ir jāaizstāj ar skaidrojošām, uz pozitīviem risinājumiem vērstām ziņām gan ikdienas komunikācijā, gan saziņā jauniešu sociālās tīklošanās vietnēs. “Šie stereotipi joprojām vēl aizvien valda sabiedrībā, tie ietekmē mūsu attieksmi, valodas prestižu, tādēļ jāturpina sabiedrības informēšana par latviešu valodas kā dzimtās valodas vērtību, un ne tikai nacionālās identitātes aspektā, bet arī personīgajā izaugsmē, ” sacīja Bondare.

Jau vēstīts, ka LVA piektdien, Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, rīkos diskusiju par valsts valodas situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku Latvijā, aģentūru LETA informēja LVA pārstāvji.

21.februārī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā dzimtās valodas diena, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dzimtās valodas vērtībai.

Latvijas iedzīvotāji formālā un neformālā saziņā galvenokārt izmanto latviešu valodu, secinājusi LVA.

Ja saziņā tiek lietota cita valoda, visbiežāk tā ir krievu valoda. Vienlaikus pieaug angļu valodas lietojums, īpaši sociālajos tīklos, darbā apspriežu un sanāksmju laikā, kā arī saziņā ar sadarbības partneriem un klientiem, mācību iestādēs, un uzrunājot nepazīstamus cilvēkus.

Saziņu angļu valodā biežāk izvēlās gados jaunāki iedzīvotāji nekā vecākās paaudzes respondenti. Aptaujā novērots arī, ka samazinās nepieciešamība pēc krievu valodas prasmēm.

Pēc respondentu domām, latviešu valodas lietojumu veicina saziņa latviski ikdienā, personīgā motivācija, piederības sajūta valstij un cieņa pret valodu, kā arī latviska vide un citi faktori.

Citu tautību respondenti kā nozīmīgu faktoru izcēluši arī saziņu darbā un ar kolēģiem. Savukārt vaicāti, kas kavē latviešu valodas apguvi, papildu personīgām grūtībām valodas apguvē un motivācijas trūkumam šie respondenti minējuši tādus faktorus kā citas valodas vides klātbūtni, valodas politiku, novēlotus lēmumus un piespiedu mācības.