Plāno palielināt maksimālo naudas sodu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumiem

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā nodeva Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos grozījumus Administratīvās atbildības likumā, kas paredz palielināt maksimālo naudas sodu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumiem.

Šobrīd fiziskajām personām maksimālais sods ir 400 naudas soda vienības, bet juridiskajām personām – 4000 naudas soda vienības. Jaunais likumprojekts paredz palielināt šos sodus līdz 2000 naudas soda vienībām fiziskajām personām un 6000 juridiskajām personām. Pašlaik vienas naudas soda vienības apmērs ir noteikti pieci eiro.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas ir nepieciešams, lai efektīvāk novērstu sankciju pārkāpumus, kas apdraud starptautisko mieru, drošību un Latvijas ārpolitiskās intereses. Likumprojekts arī paredz, ka palielinātie naudas sodi varētu palielināt valsts budžeta ieņēmumus.

Izmaiņas likumā ir saskaņotas ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, un administratīvo pārkāpumu procesu veiks Valsts ieņēmumu dienests.

Paralēli Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas arī paredz palielināt naudas sodus par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumiem.

Likumprojekts paredz, par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro, piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 10 000 eiro, bet juridiskajai personai no 10 000 līdz 30 000 eiro.

Savukārt kriminālatbildība tiek piemērota, ja preču vai pakalpojumu vērtība sasniedz 10 000 eiro un ir sankcijām pakļautās stratēģiskas nozīmes preces.

Grozījumos noteikts, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos. Uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām būs pienākums nekavējoties ziņot FID, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu.

Iecerēts, ka šīs likuma izmaiņas stāsies spēkā šā gada 20.maijā.

Aģentūra LETA ziņoja, ka Saeimas Ārlietu komisija uzdevusi TM izvērtēt iespēju palielināt administratīvos sodus fiziskām personām par Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu.

Patlaban parlamentā tiek skatīti grozījumi Krimināllikumā, likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Komisija uzdeva atbildīgajām ministrijām sagatavot precīzāku redakciju grozījumiem, ar kuriem iecerēts konceptuāli mainīt līdzšinējo kriminālsodu politiku attiecībā uz ES noteikto sankciju pārkāpumiem, daļu no tiem dekriminalizējot.

Grozījumi paredz, ka turpmāk būs paredzēta kriminālatbildība, ja sankciju pārkāpumi aptvers preces vai pakalpojumus, kuru vērtība pārsniedz 10 000 eiro, bet līdz šim slieksnim persona tiks saukta tikai pie administratīvās atbildības. Vienlaikus ir paredzēti arī izņēmumi.

Grozījumi ir nepieciešami, lai ieviestu Eiropas Parlamenta (EP) direktīvu par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz ES ierobežojošo pasākumu jeb sankciju pārkāpumiem, sēdē skaidroja ministrijas pārstāvji, norādot, ka direktīva ir jāievieš līdz šā gada 20.maijam.