Rinkēvičs: Ukraina patlaban nav gatava mieram par katru cenu

Ukraina patlaban nav gatava mieram par katru cenu, intervijā Latvijas Televīzijai atzīmēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Politiķa ieskatā, Krievijas valdība uzskata, ka ar lielāka civiliedzīvotāju upura skaita radīšanu varētu salauzt pašu ukraiņu cīnīties gribu. Savukārt ministra ieskatā, vēlme cīnīties un niknums tikai pieaugs, tāpēc ir būtiski apgādāt ukraiņus.

Jautāts, vai Rietumi būtu gatavi atcelt sankcijas pret Krieviju, ja Ukrainai un Krievijai izdosies par kaut ko vienoties, Rinkēvičs uzsvēra, ka sankcijas nedrīkst atcelt arī tādā gadījumā.

Ministrs aicināja atcerēties 2015.gadu, kad pēc Minskas vienošanās parakstīšanas sankcijas netika atceltas un Minskas vienošanās netika īstenota. Rinkēvičs atzīmēja, ka Krievija ieguva laiku, kā tā centās izmantot, izveidojot spēcīgākus spēkus, kas gan neizdevās.

“Mūsu interesēs ir maksimāli darīt visu, lai Ukraina noturētos un lai sankcijas netiktu atceltas. Cik vien tas būs mūsu spēkos, mēs pret to iebildīsim. Mēs esam kategoriski pret jebkāda spiediena izdarīšanu uz Ukrainu. Ja Ukraina pati redz, ka tā patlaban nav gatava slēgt pamieru pamiera pēc, kad pēc gada vai pusgada var atsākties karadarbība, jo Krievija pārgrupēsies un kļūs spēcīgāka un sagraus Ukrainu pilnībā, es nedomāju, ka tas ir Ukrainas vai Rietumu interesēs,” norādīja ministrs.

Runājot par militārās tehnikas piegādēm un laicīgu atbalstu Ukrainai, Rinkēvičs norādīja, ka piegādes sākās vēl pirms kara sākuma. To darīja gan Baltijas valstis, gan ASV un Lielbritānija, tomēr bija vairākas valstis, kas tikai karam sākoties nolēma mainīt savu gadu desmitiem ilgo politiku.

“Patlaban piegādes tiešām notiek diezgan daudz un par tām nerunā drošības iemeslu dēļ, lai piegādes nonāktu līdz adresātam. Tas ir fakts. Vai varēja darīt kaut ko vairāk – jā, varēja. Es domāju, ka ir vesela rinda valstu, kuras varbūt varētu uz notiekošo paskatīties citādāk un atzīt, ka piegādes mēnesi, divas, trīs nedēļas pirms kara sākuma, būtu bijis labs solis,” sacīja ārlietu ministrs.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm un Polijai nav sev ko pārmest, jo Ukrainai ir atdots daudz no tā, kas bija attiecīgās valsts rīcībā. Latvijai attiecīgi tagad jāpapildina savi krājumi aizsardzībai. Tomēr Rinkēvičs pauda neizpratni, kāpēc Ukrainai varēja piegādāt “Stinger” vai “Javelin”, bet nevar piegādāt tankus vai lidmašīnas.

Viņš atzīmēja, ka ir daļa valstu, kas norādījušas, ka nevar piegādāt rietumu tehniku, jo to neapmācīts cilvēks nevarēs lietot, tomēr nav skaidrs, kāpēc tika apturēta iznīcinātāju “MIG” piegāde.

“Argumenti, protams, ir tradicionālie, kas, mūsu ieskatā, neiztur kritiku, proti, ka šāda veida piegādes varētu eskalēt konfliktu ārpus Ukrainas. Es neredzu, kāpēc “Stinger” neeskalē, bet, piemēram, tanki un lidmašīnas eskalē. Tur nav loģikas. Bet mēs turpināsim pie tā strādāt,” uzsvēra ministrs.