“Apeirona” valdes loceklis: Daļa pedagogu baidās no situācijām, kad bērni ar invaliditāti varētu mācīties skolās

Daļa pedagogu pauduši bailes no situācijām, kad bērni ar invaliditāti varētu mācīties skolās, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes deputātiem trešdien sacīja apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis.

Viņš norādīja, ka Labklājības, Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijai ir jādomā par kopīgiem risinājumiem, lai šie bērni nepazūd no skolām. Viņi pazūd ne tikai no skolām, bet arī nenonāk darba tirgū.

Baloža ieskatā, Latvijā nav arī skaidrības par to, kas ir iekļaujoša izglītība un kurā virzienā virzīties. Tāpat viņš norādīja uz citu problēmu – grupu dzīvokļi. Biedrība ir piefiksējusi, ka grupu dzīvokļus veido vietās, kur desmit kilometru rādiusā nav infrastruktūras, kur cilvēki varētu strādāt un pašattīstīties.

Pēc Baloža paustā, nav kopīgas politikas. Viņš norādīja, ka atbalstītais darbs ir viens no veidiem, kā jāveido un jārisina nodarbinātības problēmas. Apvienība “Apeirons” ir runājusi ar Labklājības ministriju (LM) par to, ka darbaudzinātāju jaunajā reformā, ko ministrija piedāvā, tās ir atslēgas personas, tomēr Latvijā tādu nav.

Balodis skaidroja, ka tā ir specifiska profesija ar zināšanām. Viņš uzsvēra, ka apvienība ir gatava tādus piegādāt. “Apeironam” ir redzējums, kā to varētu īstenot. Turklāt apvienība ir iepazinusi, kādi ir darbaudzinātāji Igaunijā un citās valstīs.

“Esam gatavi piedāvāt apmācību programmas. Projektā izstrādāt un apmācīt, paskatīties, vai tas darbojas un darboties tālāk. Tas ir jāattīsta. Tam visam ir ļoti daudz komponenšu, kuras varētu apvienot vienā atsevišķā likumā,” deputātiem sacīja Balodis.

Viņa ieskatā ir nepieciešams, lai darba devējam būtu skaidri noteiktas atbildības un pienākumi, lai tie nav jāmeklē desmit dažādos dokumentos. Tāpat “Apeirona” valdes loceklis atzīmēja, ka joprojām nav skaidra Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) loma. Balodis uzsvēra, ka nepieciešams atsevišķs cilvēku ar invaliditāti likums, ko to visu varētu ietvert.

LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš atzīmēja, ka izskanēja jautājums par atbalstīto lemtspēju. LM kopā ar resursu centru cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda” īstenoja pilotprojektu par atbalstītās lemtspējas institūtu kā tādu.

Dūdiņš norādīja, ka patlaban ir zināms, kas būs vajadzīgs un kādi varētu būt iespējamie darbības virzieni. Viņš norādīja, ka šogad tiek plānots doties ar konceptuālo ziņojumu uz Ministru kabinetu (MK) un valdība noteiks tālākā gaitu. Plānots, ka tas varētu būt pamatojošais tiesību akts.

Dūdiņš atzina, ka šķēpi tiek lauzi sadarbībā ar Tieslietu ministriju, vai par atbalstīto lemtspēju būtu radāms pilnīgi jauns likums, vai arī tie būtu grozījumi pakalpojumu un palīdzības likumā. LM prognozē, kad tas varētu kļūt zināms šogad.

“Mēs turpināsim darbu, lai atbalstītās lemtspējas pakalpojums, lai tā būtu ikdiena un tam būtu bāzes finansējums valsts budžetā. Kas attiecas uz jautājumu par SIVA, patlaban starpministriju saskaņošanā atrodas MK noteikumu grozījumi saistībā ar profesionālo rehabilitāciju, kur skaidri būtu pateikts, ka profesionālajā rehabilitācijā ir pamatcilvēku grupa, kurai tiks dota priekšroka pakalpojumu sniegšanā,” sacīja LM pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka tie būtu cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Dūdiņš uzsvēra, ka jāiegulda maksimāls darbs, lai cilvēkus ar smagiem traucējumiem apkalpotu primāri, un arī tas esot “procesā”. Dūdiņš pauda cerību, ka izdosies saņemt no Eiropas Savienības finanšu instrumenta finansējumu kapacitātes stiprināšanai.

“Ja runājam par jautājumu, kas attiecas uz SIVA, tas atrisināsies. Runājot par dienas aprūpes centriem, situācija ir mazliet citādāka. Dienas aprūpes centri ir viens no sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem. Pakalpojuma ieviesējs un izveidotājs pamatā ir pašvaldības vai arī nevalstiskās organizācijas (NVO), no kurām pašvaldības šo pakalpojumu iegādājas,” sacīja LM pārstāvis.

Dūdiņš uzsvēra, ka dienas centru izveidei nepieciešams valsts finansējums. Viņš atzīmēja, ka, strādā pie pakalpojuma groza ieviešanas, kas varētu paģērēt grozījumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.

“Mēs ceram, ka tas būs septembrī, iespējams, ātrāk, lai varētu iziet caur MK un tikt līdz Saeimai. Tur būtu uzskaitīti obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidi, kuriem obligāti ir jābūt. Mūsu plānos ir pilnvarojums MK, lai valsts budžets varētu līdzfinansēt tos pakalpojumus, kuru mēs, kā politikas veidotāji, uzskatām, ka būtu prioritārie,” sacīja LM pārstāvis.

Viņš atzīmēja, iepriekš strādājot pie pakalpojuma groza izveides, bija piesaistītas NVO. Dūdiņš atzīmēja, ka šāds pilnvarojums likumdošanā būs, piemēram, par dienas aprūpes centriem, LM varētu pārskatīt esošo finansējumu. Tiklīdz finansējums būs pieejams, to varēs novirzīt pakalpojumu sniedzējiem, lai cilvēkiem būtu pieejami nepieciešami pakalpojumi.

Diskusijas un sarunas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē bija saistītas ar pētījumu, kurā secināts, ka Latvijā jāveido individuāli pielāgota sistēma personām ar garīga rakstura traucējumiem.