Puse Ukrainas bēgļu jāuzņem valstspilsētām

Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu paredzēti Rīgai, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais regulējums.

Iepriekš valdība jau atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka pašvaldībai sasniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas skaitu, valsts būs tiesīga novirzīt bēgļus uz citām pašvaldībām. Minētais nozīmē, ka bēgļi būs jāuzņem, pēc iekšlietu ministres Marijas Golubevas paustā, “vairāk vai mazāk proporcionāli” pašvaldībā esošo iedzīvotāju skaitam un atbilstoši izmitināšanas iespējām.

IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs jau pagājušajā nedēļā atzina, ka sākotnēji bija sagatavots plāns 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā, bet tagad IeM gatavos plānu par 30 000 līdz 40 000 bēgļu uzņemšanu. Arī Golubeva pagājušajā nedēļā atzinusi, ka sākotnēji prognozēto 10 000 bēgļu skaits ir pārsniegts, tāpēc IeM gatavo nākamo uzņemšanas plāna posmu.

Lai par to vienotos, vispirms nepieciešams apzināt valstī pieejamos atbalsta resursus. To plānots izdarīt šonedēļ.

Ņemot vērā iepriekš valdībā atbalstītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, IeM ir sagatavojusi noteikumus par pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Par šo noteikumu pieņemšanu otrdien lems valdība.

IeM, sagatavojot minētos noteikumus norāda, ka patlaban ne visas pašvaldības ir solidāri iesaistījušās Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā, līdz ar to saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu tiek noteikts katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, ievērojot iespējamo bēgļu skaitu, kas ieradīsies Latvijā, un katrā pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu.

Pašvaldībās izmitināmo bēgļu skaits tiek sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam. Sadalījuma pamatā ir Latvijā deklarēto iedzīvotāju skaits – 2 002 090 pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem uz 1.martu. Sadalījums konkrētajā pašvaldībā tiek noteikts procentuāli no kopējā Latvijā deklarēto iedzīvotāju skaita.

Konkrētajā pašvaldībā izmitināmo civiliedzīvotāju proporcionālais sadalījums ir balstīts uz vispārīgu pieņēmumu, ka kopumā pakāpeniski jāizmitina līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

IeM sagatavotais regulējums paredz, ka pie 30 000 ukraiņu bēgļu skaita visām septiņām valstspilsētām nāktos kopumā proporcionālam sadalījumam uzņemt 14 876 cilvēkus. Ukraiņu bēgļu skaitam sasniedzot 30 000, Rīgai būtu jāuzņem 9794 bēgļi, Daugavpilij 1300, Liepājai 1097, Jelgavai 870, Jūrmalai 85, Ventspilij 533, bet Rēzeknei 431.

Savukārt pie 40 000 ukraiņu bēgļu šis sadalījums starp valstspilsētām būtu kopumā 19 834 cilvēki. Rīgai šis sadalījums būtu 13 058 bēgļi, Daugavpilij 1733, Liepājai 1463, Jelgavai 1160, Jūrmalai 1134, Ventspilij 711, bet Rēzeknei 575.

Sadalījumā starp novadiem pie 40 000 bēgļu proporcionāli mazākais bēgļu skaits būtu paredzēts Varakļānu un Valkas novadiem – attiecīgi 60 un 166.

Tāpat ir izstrādāts sadalījums, ja kopējais bēgļu skaits Latvijā sasniegtu 35 000.

IeM noskaidroja, ka līdz šim kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā 15 017 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 9215 personām.

No 15 017 civiliedzīvotājiem 12 187 izsniegta humānā vīza, bet 2830 – termiņuzturēšanās atļaujas.

Līdz pirmdienai kopumā Civilās aizsardzības komisijās pēc dažāda veida palīdzības ukraiņu bēgļi vērsušies 20 344 reizes.

Lielākā daļa bēgļu ir sievietes un bērni.

Neskatoties uz informācijas sistēmas izveidošanu, IeM detalizētāks Latvijā ieradušos bēgļu skaits vēl nav zināms. Tas būšot zināms pēc datu ievadīšanas minētajā sistēmā.

Vienlaikus ministrija norādījusi, ka Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.

Gatavojoties vēl lielākam ukraiņu bēgļu pieplūdumam, atbildīgās iestādes sadarbībā ar pašvaldībām meklē iespējas viņu izmitināšanai pielāgot bijušās skolas, kopmītnes un citas pašvaldībām pieejamās telpas, iepriekš atzina ministre.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.