Sociālās drošības jomā tiesībsargs visvairāk sūdzību saņēmis par pašvaldību sniegto palīdzību

Sociālās drošības jomā iedzīvotāji tiesībsargam visbiežāk sūdzējušies par pašvaldību sniegto sociālo palīdzību un pakalpojumiem, liecina informācija tiesībsarga 2021.gada ziņojumā.

Šajā jomā tiesībsargs bieži konstatējis neskaidru komunikāciju, pašvaldībai pietiekami neizskaidrojot klientiem vietvaru rīcību vai pieņemtos lēmumus.

Tāpat iedzīvotāji joprojām sūdzas par nepietiekamiem ienākumiem pamatvajadzību nodrošināšanai. Lai gan ar 2021.gadu Satversmes tiesas lēmumu rezultātā valdība ievērojami palielināja minimālo ienākumu līmeņus, arvien no cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem tiek saņemti iesniegumi Tiesībsarga birojā, ka nepietiekamie ienākumi iedzīvotājiem liedz saņemt pilnvērtīgu uzturu, iegādāties medikamentus un nepieciešamās preces.

Tiesībsargs attiecībā uz minimālo ienākumu apmēru ir norādījis, ka likumdevējs, bez objektīva pamatojuma likumā ierakstot konkrētu pabalsta skaitlisko apmēru ar apsolījumu to pārskatīt ne retāk kā reizi trijos gados, nav izpildījis Satversmes tiesas nolēmumos ietvertās atziņas.

Satversmes tiesa esot īpaši uzsvērusi, ka tieši likumdevēja pienākums ir definēt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodes pamatprincipus, kas ietver šo sliekšņu pietiekamību un periodisku pārskatīšanu, uzsverot, ka valsts rīcības brīvība, lemjot par sociālās palīdzības minimumu, ir ierobežota.

Šobrīd valdība minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam ir apņēmusies, sākot ar 2023.gadu, uzlabot ieviesto sistēmu, mainīt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas principus, piesaistot tos sociālekonomiskam rādītājam un nostiprinot to likumā, un noteikt ikgadēju minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu.