Talsu novadā iesaistās maskēšanās tīklu veidošanā
Arvien lielāku atsaucību Latvijā gūst latviešu tērpu mākslinieces Ievas Ādamsones radītā akcija ar nosaukumu „Elīza”, kuras laikā brīvprātīgie veido maskēšanās tīklus Ukrainas armijas atbalstam. Intensīvs darbs norit arī Talsu novadā, kur no zvejas tīkliem un auduma loksnēm tapuši jau vairāki desmiti kamuflāžas aizsegu, kas tiek sūtīti uz Ukrainu, lai no Krievijas agresora slēptu tehniku, munīciju un humāno preču kravas.
Karš Ukrainā, ko ar lielu nežēlību izraisījusi un arvien turpina īstenot Krievija, skar ikvienu no mums. Arī Talsu novada iedzīvotāji seko līdzi notikumiem Ukrainā un iesaistās atbalsta sniegšanā Ukrainai.
Akcijai dots nosaukums „Elīza”, simbolizējot pasaku tēlu Elīzu, kas no nātrēm pina kreklus brāļiem, lai tie nekļūtu par gulbjiem.
Tāpat kā citviet Latvijā, Talsu novadā kustības „Elīza” stafeti pārņēmuši krietns pulks aktīvistu no kultūras iestādēm, skolām, kā arī tie ir dažādi kolektīvi, brīvprātīgie un uzņēmumi, kas ved un ziedo palagus, aizkarus un citus audumus, kas ir vērtīgs izejmateriāls maskēšanās tīklu veidošanā. Krāsām kopā saplūstot, veidojas kamuflāžas raksts, kas sniedz karavīriem iespēju slēpties no ienaidnieka, un, kā apstiprina Aizsardzības ministrija, šādi maskēšanās tīkli joprojām ir akūti nepieciešami Ukrainas militārajiem spēkiem.
Maskēšanās tīklu darināšanā iesaistās gan pieaugušie, gan bērni. Atsaucība ir liela, un katram tiek piemeklēts savs atbildīgais darbs – kāds griež nepieciešamos audumus strēmelēs, kāds tos sien tīklā. Vairums tautiešu uzsver, ka akcija uzrunājusi, jo dod iespēju ukraiņiem palīdzēt ne vien vārdos vai finansiāli, bet arī darbos. Tāpat tīklu sējēji atzīst, ka tas esot mazākais, kā var palīdzēt Ukrainai, vienlaikus iesaistīšanās akcijā ir sava veida terapija novērst nomācošās domas un valdošo satraukumu par karadarbību.
„Sākotnēji ideja iesaistīties akcijā radās mūsu māksliniecei Daigai Brinkmanei, bet tā drīz vien guva plašu iedzīvotāju atsaucību. Pirmā maskēšanās tīklu darināšana Rojas kultūras centrā tika aizsākta 9. martā, bet publiska tīklu siešana notika pēc četrām dienām pie Rojas kultūras centra, kur viesojās arī grupas „Eridana” mūziķi. Tīklus šim nolūkam ziedoja zivju pārstrādes uzņēmums SIA „Līcis – 93” un vietējais zvejnieks Ervīns Vilciņš. Lielākais tīkls, kas tika sasiets kopīgā roku darbā, bija 14×7 metrus liels. Labajos darbos ir iesaistījušies ne tikai brīvprātīgie pagasta iedzīvotāji, bet arī cilvēki no Tiņģeres un Strazdes muižas, Valdemārpils jauniešu centra „Sava vieta”, Rojas invalīdu biedrības, Rojas vidusskolas, Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāles „Kaltenes klubs”, un pat izrādes „Sieviete kā konfekte” apmeklētāji, sienot auduma strēmelītes tīklā starpbrīža laikā,” par lielo iedzīvotāju atsaucību stāsta Rojas kultūras centra kultūras pasākumu organizatore Dace Broka.
„Tā ir maza, bet praktiska palīdzība, kur mēs katrs varam iesaistīties. Iedvesmojoties no Rojas kultūras nama iesāktās iniciatīvas, secināju, ka arī mēs varam šo ideju turpināt. Kopā ar lietišķās mākslas kolektīvu (LMK) „Tinga” uzrunājām ne tikai mazus un lielus vietējos iedzīvotājus, kuri nāca talkā audumu griešanā un siešanā, bet arī kristīgo organizāciju „Jaunatne ar misiju” un Tiņģeres bērnudārzu, jo abas iestādes radīja iespēju atlasīt nepieciešamo materiālu no humānās palīdzības apģērbiem. Tāpat liels paldies LMK „Tinga” dalībniecēm, kuras sagādāja audumus no privātiem resursiem. Kamuflāžas tīklu audumu sagāde nav tik vienkārša, jo tas nedrīkst būt sintētisks. Kokvilnas audums degot nepil un nelīp, tāpēc katrs audums vēl tika pārbaudīts ar sveču liesmu,” skaidro Tiņgeres muižas vadītāja Baiba Kalna.
„Rojas vidusskolas domes priekšsēdētāja Kristīne Maslovska pauda gatavību veidot šādu kustību arī mūsu skolā, piesaistot brīvprātīgos pedagogus, skolēnus un viņu vecākus. Lai varētu sākt kamuflāžas tīklu veidošanu, tika sagādāts vecais apģērbs, nederīgi palagi un citi tekstilizstrādājumi piemērotos toņos. Līdz šim kopīgā darbā gan brīvstundās, gan klases stundās, gan dizaina un tehnoloģijas nodarbībās esam izveidojuši trīs tīklus, bet līdz mācību gada beigām noteikti taps vēl kāds,” stāsta Elīna Memrikova, Rojas vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā.
„Liels paldies upesgrīvniekam Jurim Elsonam, kurš Mērsraga vidusskolai laipni palīdzēja sagādāt zvejnieka tīklu! Paldies visiem pagasta iedzīvotājiem, skolēniem un darbiniekiem par tik lielu atsaucību un iesaisti gan audumu krājumu sagādāšanā, gan griešanā, gan siešanā, jo bez viņu ieguldījuma šis apjomīgais darbs nebūtu bijis paveicams,” par iedzīvotāju saliedētību un vēlmi palīdzēt ukraiņu tautai, stāsta Mērsraga vidusskolas dizaina un tehnoloģiju skolotāja Sandija Joņina.
Katrs no Latvijas reģioniem ir tikai mazs ķēdītes posms no kopējās maskēšanās tīklu veidošanas akcijas. Pastendes kultūras nama vadītāja Jolanta Ozola stāsta, ka arī Pastendes kultūras nams ap sevi pulcējis brīvprātīgos no amatiermākslas kolektīvu dalībniekiem, Pastendes pamatskolas un Pastendes Brīvā laika pavadīšanas un jauniešu atbalsta centra „Kontakts”, lai kopīgiem spēkiem darinātu maskēšanās tīklu Ukrainas aizstāvjiem.
Gatavie darinājumi Ukrainai tiek nogādāti ar organizāciju starpniecību, kas ved apvidus automašīnas un citu humāno palīdzību. Lai iesāktais komandas darbs neapstātos, akcijas dalībnieki aicina ikvienu izrevidēt savu drēbju skapi un iespēju robežās ziedot kokvilnas apģērbu vai audumus zaļos, brūnos un citos zemes toņos.
