Prezentēs pētījuma starprezultātus par grūtnieču uztura un dzīvesveida paradumiem saistībā ar liekā svara problēmām

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) konferencē šodien plkst.14 prezentēs pētījuma starprezultātus par grūtnieču uztura un dzīvesveida paradumiem saistībā ar liekā svara problēmām, kā arī nepietiekamu omega-3 indeksu un D vitamīna līmeni, informēja universitātes pārstāvji.

Uzturs grūtniecības laikā ietekmē gan mātes, gan mazuļa veselību un tā ietekme būs jūtama arī bērna turpmākajā dzīvē. Savukārt nepilnvērtīgs uzturs var veicināt daudzu veselības problēmu un hronisku slimību attīstības risku, jo netiek uzņemtas īpaši svarīgās uzturvielas. Par nelabvēlīgiem faktoriem atzīstams gan liekais svars pirms grūtniecības, gan pārāk liels vai mazs svara pieaugums grūtniecības laikā.

Dati liecina, ka omega-3 taukskābju līmenis ir atšķirīgs dažādos grūtniecības trimestros un negatīva ietekme var būt gan pārāk zemam, gan pārāk augstam omega-3 līmenim. Pētnieki konstatējuši, ka grūtniecēm Latvijā visumā uzņemto omega-3 taukskābju daudzums ar uzturu un uztura bagātinātājiem ir tuvu rekomendējamam, tomēr asinīs omega-3 līmenis ir nepietiekams. Piemēram, tām, kas uzturā regulāri lieto zivis, omega-3 taukskābju līmenis asinīs ir augstāks, taču šādi dati prasot turpmāku pētniecību.

Iegūtie starprezultāti rāda, ka paaugstināts svars vai aptaukošanās ir nopietna problēma grūtniecības laikā arī Latvijā. Pirms grūtniecības jau trešajai daļai sieviešu ir liekais svars vai aptaukošanās un grūtniecības laikā tikai ceturtajai daļai svara pieaugums ir atbilstoši rekomendācijām. Turklāt lielākajai daļai grūtnieču svara pieaugums ir lielāks par vēlamo – tas ir vēl viens faktors, kas apdraud māmiņas un bērna veselību.

Pētnieki arī konstatējuši, ka grūtniecēm ir nepietiekams D vitamīna līmenis pat vasaras un rudens sezonā, neskatoties uz to, ka lielākā daļa lieto D vitamīna preparātus. Tām, kas bijušas fiziski aktīvas, D vitamīna līmenis bija ievērojami augstāks, taču kopumā grūtniecēm ir par maz fizisko aktivitāšu un visbiežāk arī netiek saņemtas rekomendācijas regulāri kustēties, kaut visas oficiālās rekomendācijas uzsver fizisko aktivitāšu nozīmi.

Joda līmenis grūtniecēm Latvijā ir iepriekš pētīts un ir zināms, ka tas ir nepietiekams. Latvijas rekomendācijas nosaka, ka papildus ir jālieto joda preparāti, tomēr joprojām lielāka daļa grūtnieču to nedara un jodu uzņem neietiekami, kas apdraud bērniņa smadzeņu attīstību.

Analizējot uzturu, RSU pētnieki secinājuši, ka grūtnieces par daudz uzņem taukus, turklāt tieši nevēlamos piesātinātos taukus un par maz ogļhidrātus, turklāt pārāk daudz tiek uzņemti tieši cukuri dažādu saldumu, našķu veidā, tātad vienkāršie ogļhidrāti, un par maz pilngraudu produkti – saliktie ogļhidrāti.

Tāpat pētnieki konstatējuši, ka Covid-19 pandēmijas ietekmei bija gan pozitīva, gan negatīva ietekme – trešā daļa grūtnieču sāka biežāk gatavot mājās, ceturtā daļa devās biežāk pastaigās, tomēr trešajai daļai grūtnieču pieauga trauksme un ceturtajai daļai ļoti trūku komunikācijas ar ģimeni un draugiem.

RSU pētnieki atgādina, ka tieši dzīvesveids un uzturs ir ietekmējamais riska faktors, tātad katrs pats var mainīt savu uzturu, izvēlēties būt aktīvam un atmest kaitīgu vielu lietošanu. Tā ir atbildība gan par vēl nedzimušā bērniņa veselību, gan ģimenes veselību un dzīves kvalitāti nākotnē.

Pētījums par grūtnieču uztura un dzīvesveida paradumu saistību ar liekā svara problēmām, kā arī D vitamīna un ome-3 taukskābju rādītājiem tiek veikts kopš 2020.gada.