Atpakaļ

Murālis uz Talsu Mākslas skolas un Dzimtsarakstu nodaļas ēkas, kas kopā apvieno visus Talsus un vēsturi. Saruna ar mākslinieci Zīli Ziemeli.

Nupat Talsos atklāts murālis, kas rotā ēku, kurā atrodas gan Talsu Mākslas skola, gan Dzimtsarakstu nodaļa. Sākotnēji vietā, kur atrodas jaunais darbs, bija attēlota Talsu saulīte, kas gadu gaitā bija kļuvusi par ēkas sava veida simbolu, bet nu jau namam ir jauns simbols – kamols, kurā savijas latviskais, Talsiem raksturīgais un simboliskais. Par to mūsu sarunas gaitā stāsta māksliniece un murāļa idejas autore Zīle Ziemele, kam cita starpā līdz šim nav bijušas nekādas saistības ar Talsiem.

Lūdzu, pastāsti par savu radošo darbību un ikdienu, kur uzturies, kā paiet tava darba diena, kur ir tavas domas…

Šobrīd dzīvoju Rīgā. Rīgā arī esmu uzaugusi. Gandrīz jau gads pagājis, kopš man ir piedzimis dēls, tas ir pamatīgi izmainījis ikdienu. Esmu gleznotāja un arī skolotāja Jaņa Rozentāla Mākslas skolā, šobrīd gan darbā ir pauze, jo auklēju dēlu. Bet turpinu radošo darbību, tam gan šobrīd jāatrod brīvs brīdis vēlu vakarā un naktī…

Un kā tava ikdiena tevi aizveda līdz Talsu mākslas skolai?

Vispirms jau bija jānokļūst Talsos! Janvārī tiku uzaicināta piedalīties lielā mākslas projektā, kura mērķis bija radīt vairākus sienu gleznojumus dažādās Latvijas pilsētās, piekritu un izvēlējos Talsus, jo nekad iepriekš te nebiju bijusi.

Cik liela nozīme bija tam, ka Talsos objekts bija tieši mākslas skola?

Ēkā atrodas arī Dzimtsarakstu nodaļa, ņēmu vērā arī to! Sākumā bija iespēja izvēlēties starp vairākām iespējamām sienām, šo sākumā noraidīju, jo uz fasādes jau bija mākslas darbs, Talsu Saule no flīzēm. traucēja arī logi un dekoratīvās joslas. Strādāju pie cita varianta, tapa skices Talsu pašvaldības ēkas fasādei, taču tur nebija iespējams. Bija grūti atrast piemērotu sienu, tomēr beigās atgriezāmies pie šī varianta, un esmu priecīga, ka tā.

Vai tika dotas kādas norādes, kam tieši jābūt uz sienas? Vai tā bija tava improvizācija, ideja? Vai drīzāk – interpretācija?

Sākotnējā kopīgā murāļu tēma bija “es, cilvēks pasaulē”. Imantam Ziedonim ir tāda grāmata bērniem, savā ziņā maza enciklopēdija, kas runā par cilvēka dzīvē svarīgiem jēdzieniem. Tas bija starta punkts. Vēl darbam bija jābūt saistībā ar vietu, kur tas atradīsies. Tātad ar Talsiem! Iepriekš neko daudz par Talsiem nezināju, tikai to ka te ir 9 pakalni.

Šis bija fonda “Viegli” finansēts projekts?

Jā, kopā ar fondu “Mākslai vajag telpu”. Vairākas reizes braucu ekspedīcijās uz Talsiem.

Ko šīs ekspedīcijas sevī iekļāva, kā palīdzēja tapt murālim?

Lai saprastu, kas tie Talsi tādi ir! Nekas ekstrēms, aizgāju uz muzeju, apciemoju vietējos cilvēkus, ko nedaudz pazinu. Muzejā uzzināju par tādu neparastu  talsenieku Tīcu Dzintarkalnu un viņa mājām “Dzintari”. Tad braucu apciemot šīs mājas. Ieinteresēja viņa personība un sirsnīgā attieksme pret Talsiem un latvisko kultūru. Tīcs pagājušā gadsimta 20. gados uzaicināja vietējo mākslinieku Kārli Sūniņu apgleznot savas mājas istabu sienas, unikālie sienu gleznojumi saglabājušies līdz mūsdienām. Tur attēloti dažādi pasaku sižeti, dievības, ornamenti. Par pamata iedvesmu ņēmu šo sienu gleznojumu motīvus.

Murālī redzams kamols, saule un daudziem nesaprotamas detaļas, (vismaz to var izspriest pēc facebook komentāriem un atsauksmēm) tam apkārt, varbūt vari pastāstīt, kas tieši tur attēlots un kā tas saistīts ar Talsiem?

Interesanti, nu nekā abstraktā jau tur nav. Dekoratīvās joslas sadala darbu vairākās daļās, tās ir savstarpējā dialogā. Augšējā kreisā stūrī ir savā ziņā sižets no ļoti, ļoti senas pasakas, attēloju Bībeles sižetu ar Paradīzi, bet caur latvju rakstu zīmēm. Tur ir Jumis, auglības zīme, bet arī kā vīrietis un sieviete. Ir Dzīvības koks, Zelta Ābele, šis motīvs bija ļoti svarīgs arī Dzintarkalnam. Un Talsu pilskalns viss apaudzis ar ābelēm. Vēl arī Dieva zīme, Zalktis un serde.

Domāju, ka šis skaidrojums apmierinās pat visskeptiskākos talseniekus.

Talsos sajutu tādu spēcīgu un siltu latvisku vidi, pat tautisku. Rīgā dzīvojot ir jau apnicis un šķiet ne pa īstam, ka katra krūze un šalle ar Lielvārdes jostu un visādiem Māras krustiem. Talsiem tradicionālais piestāv, tāpēc gribēju to parādīt un runāt saprotamā valodā… Starp Zilo un sarkano redzams Senās pils atspīdums Talsu ezerā, peld gulbis, uzticīgais. Tas viss ietinas Kamolā, visu cilvēku kopējā stāstā, pieredzē no pasaules radīšanas sākuma.

Kas palīdzēja tapt murālim? Vai darbojies viena vai tev palīdzēja kāds talsenieks?

Darbam palīdzēja tapt divi lieliski mākslinieki ar pieredzi tādos formāta apmēros, liels paldies par tapšanu jāsaka Miķelim Mūrniekam un Zaharam Ze! Abi īstenoja manu ideju uz sienas ātros tempos, pirmajā dienā līdz pat četriem rītā strādāja, jo bija diezgan lietaina nedēļa.

Tad no tevis tur bija skice, bet praktisko izpildījumu veica mākslinieki bez tevis?

Jā, pirmo reizi arī tāda pieredze, bet klāt biju un procesu varēju koriģēt. Patīk abu autoru darbi, tāpēc uzticējos un rezultāts man patīk! Tā kā šobrīd mans dēls vēl ir pavisam mazs, tas bija ideāls risinājums, citādi protestētu un pati ķertos pie otām!

Kā tu pati teiktu – vai šī murāļa veidošana tev palīdzēja iepazīt Talsus kārtīgi vai tikai guvi nelielu ieskatu pilsētā, tās vidē? Teiksim, kā ir mainījies tavs priekšstats par Talsu pilsētu?

Pašai ir sajūta, ka ir izdevies trāpīt mērķī, vieta ir sajusta. Sākumā iespaids bija tāds plakans par Talsiem, ka tie 9 pakalni stāv taisnā līnijā. Tad atklājās, ka Talsu vidū ir divi ezeri, tas arī ir svarīgi! Visur, kur gāju ciemos, mani cienāja ar zāļu tēju krūkās, sievietes, ko satiku, prata aust vai dziedāja folkloras kopā, vīrieši daudz jokojās. Uz ielām daudz bērnu. Diemžēl arī daudz tukšu māju. Darba procesā vienu brīdi bija krīze un  atradu tādu raidījumu “Par neko”, kur Busulis ar Ufo, Varēliju un draugu Kakni spriež par dzīvi, neko un arī par Talsiem. Bija doma, ka varētu šo kompāniju un kaut ko tādā garā uzbliezt uz sienas. Skatījos vairākus raidījumus, tiem ir daudz skatījumu YouTube, bet apnika. Tagad vasarā Talsos ievēroju daudz stilīgu jaunu cilvēku, laikam vēl no vidusskolas, viņi izskatījās ļoti mierā ar dzīvi, tādi, kas varētu izaugt par foršiem talseniekiem. Nezinu, vai tiem jauniešiem folkloras motīvi un Dzintarkalns ko vispār izsaka un nozīmē, bet ceru, ka kaut kad arī viņi to visu atklās un atzīs par vērtību. Jo tā ir vērtība, jā, Talsi vispār tādi noslēpumaini, nav lecīgi, patīk tā mazās pilsētiņas kopība.

Un noslēgumā – vai redzi sevi nākotnē atgriežamies Talsos vai varbūt veidojam kādu projektu?

Noteikti gribu vēl te atgriezties un padzīvoties! Jums Talsu muzejā ir lieliska izstāžu zāle, gribētu tur kādreiz redzēt savas gleznas. Šobrīd pati esmu tāda nedaudz sakautrējusies, bet cerot, ka aicinās uz vēl kādu deju… paldies Talsu pilsētai!