Aicina sabiedrību pieteikt 2021. gada vārdu, nevārdu un spārnotāko teicienu
Jau 19. gadu Rīgas Latviešu biedrība kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību rīko akciju, kurā aicina iesaistīties jebkuru sabiedrības pārstāvi, iesakot aizvadītā gada vārdu, nevārdu un spārnotāko teicienu. Šogad to vēl ir iespējams izdarīt nedēļu – līdz 21. janvārim, portāls Kuramo.lv uzzināja Rīgas Latviešu biedrībā.
Pirmie pieteikumi ienākuši jau pērnā gada sākumā, kad tikko kā bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Arī šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar joprojām mūsu ikdienas gaitas ietekmējošo sērgu – Covid-19.
Biedrībā ne mazāk lielu uzmanību aicina pievērst arī nesen kā ieviestai vēl vienai nominācijai – gada savārstījums. Tas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2021. gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ.
Lūk, piemēram, daži no ziņās un komentāros atrastiem pretendentiem: “gandarījuma turnīrs,” “ceļa ziemas uzturēšanas darbi,” “atsavināti 17 475 eiro, kas, iespējams, iegūti negodprātīgā veidā,” Honda “līdz 2050. gadam plāno panākt 0 bojāgājušos uz ceļiem,” “kuteklīgs variants”, “sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts”, “primātīpašums” par īpašumu Jūrmalā. Kā arī premjera Krišjāņa Kariņa frāze: “Jo vairāk klases vaļā, jo vairāk bērni kustās. Jo vairāk bērni kustās, jo vairāk vecāki kustās. Jo vairāk kustās, jo lielāka kontaktēšanās iespējas. Jo lielāka kontaktēšanās iespējas, jo saslimstība aug.”
Joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu darināšanu. Lūk, akcijas rīkotāju ieteikumi: “kvadrātkods” (qr code), “grozbumba trijniekiem” (3×3 basketball), “vizulītis” (clickbait), “kakuziņa” (shitpost), “pamatstraume” (mainstream), “cietslēdze” (lockdown), “dziļviltojums” (deep fake), “lēndarbība” par tīmekļa vietnes piekļuves ātrumu, “līdzestība”, “ūdens brīvkrāns”, “ribjosla” akustiskām joslām uz autoceļiem, “ūdensbiksas, ūdensstabi” par dabas parādību, “uzbaidāmā telpa” par emocionāli izaicinošu uzgaidāmo telpu pie zobārsta, “atvadu aprūpe” paliatīvās aprūpes vietā, “kārklietība, kārklība, kārklums” par valodas lietojuma un citām izpausmēm, latviešiem cenšoties izlikties par cittautiešiem, “senčistaba” — bērnistabas analogs vecākiem, “ieplēvot(s)” par iepakošanu plēvē, “jātne” kā ņemtnes sinonīms, “balstpote” kā papildu pote sākotnēji paredzētajām, “padegunība” par sejauta valkāšanu, pilnībā nenosedzot degunu, “staķīši” par Rīgas ielās vietumis nelietderīgi uzstādītajiem stabiņiem un citi. Labākie jaunvārdu darinātāji esot tieši bērni, norāda biedrībā.
Gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas “griež” ausīs ne vien kā lieks un greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā, piemēram, “konceptuāli”, “satiksmes mierināšanas risinājumi”, “cisdzimte, cisvīrietis, cissieviete, cisvestīts”, “izdzīvošanas nometne” saliedēšanas nometnes vietā, “ekspektācija” gaidu vietā, “mediji” plašsaziņas līdzekļu vietā, “posts” ieraksta vietā un “podkāsts” raidieraksta vietā, “retrīts” (angliski “atkāpšanās”) atslodzes vai spriedzes mazināšanas nodarbību vietā, “murālis” sienas gleznojuma vietā, “lokdauns” cietslēdzes vietā, “persona” (ārstniecības personas ārstu, policijas amatpersonas policistu, valsts amatpersonas ierēdņu vietā) un citi.
Spārnotāko izteicienu pieteikumu vidū ir vairākas žilbinošas frāzes: izglītības ministres Ilgas Šuplinskas “Ko skolēni neapgūs šajā mācību gadā, to iemācīsies citu gadu!”, Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa “Esmu radījis Frankenšteina monstru ar skudras kāju, zaķa ļipu, oda smadzenēm, gēla nagiem un dzeņa galvu”, Valsts prezidenta “kas nav vakcinēti, tos tagad Covid, kā saka, ņem priekšā pa pilno” un atbilde uz jautājumu par sajūtām pēc pirmās potes saņemšanas “Ļoti labi jūtos — es neko nejūtu!”.
Kādas dziesmas piedziedājumā saklausīti vārdi “Sadursimies, rokās sadursimies”, ar stipriem dzērieniem bagātināta “piedzeres apmaiņa” un “kovids uz riteņiem” par pasažieru apzinības un vēdināšanas līmeni vilcienā. Pamanīta norāde instrukcijā “Nomainiet nojātās detaļas!”. Policistu lūgums “Cienītā, jūs iznāksiet no krūmiem ārā?”. Zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīša komentārs par zemkopjiem atvieglotiem pabalsta saņemšanas nosacījumiem “Govij štepseli izraut nav iespējams!”.
Autors: Kuramo.lv / Foto: Evija Trifanova/LETA
