Aizputē notiks Ebreju kultūras diena
Ebreju kultūras dienā aicinās iepazīt pilsētas agrāko iedzīvotāju – ebreju vēsturi, kultūru, tradicionālās zināšanas un kulināro mantojumu.
Pasākumi sāksies plkst.13 ar piemiņas brīdi – Aizputes draudžu garīdznieku un ebreju kopienas pārstāvju ekumenisku aizlūgumu Aizputes ebreju Holokausta vietā – Dzirkaļu mežā pie aizputnieku uzstādītā piemiņas akmens. Pulcēšanās notiks bijušā Aizputes lidlauka teritorijā pie Aizputes-Kalvenes šosejas.
No plkst.14.30 līdz 16.30 Aizputes novadpētniecības muzejā ar ebreju virtuves tradīcijām, produktu izcelsmes un pagatavošanas likumiem jeb kašrutu iepazīstinās muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis un Rīgas Ebreju kopienas valdes locekle Gita Umanovska, savukārt meistarklasi tradicionālās Šabata maizes jeb halas gatavošanā vadīs ebreju virtuves lietpratēja Tatjana Bekermeistere.
No plkst.17 līdz 18.30 Aizputes pilsētas kultūras namā, bijušajā sinagogas ēkā, Atmodas ielā 16, Ļenska un Umanovskas stāstījums par ebreju vēsturi, tradīcijām, svētkiem un rituāliem.
Kultūras dienu noslēgs Rīgas ebreju kopienas jauktā kora “Šofar” koncerts, mākslinieciskais vadītājs Josifs Cisers, koncertmeistare Raisa Kažoka. Koris “Šofar” ir vienīgais ebreju koris Baltijā, koncertā skanēs dziesmas jidišā, ivritā un ladino valodā.
Šogad augustā Aizpute svin savas pastāvēšanas 776.gadskārtu. Gadiem ejot, jo īpaši 20.gadsimtā, pilsēta ir piedzīvojusi lielas izmaiņas ne tikai tās vizuālajā izskatā, bet arī iedzīvotāju nacionālajā sastāvā. Aizputē līdzās pamatnācijai līdz 1939.gadam pastāvēja un dzīvoja ievērojama vācbaltiešu kopiena, kas pilsētai deva tās vācisko nosaukumu Hasenpoth, un līdz 1941.gada oktobrim – liela ebreju kopiena, skaidro Berga.
Šī multikulturālā vide Aizputē ir izveidojusi savdabīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kas turpina dzīvot vienuviet ar pilsētas šodienu. Ebreju un vācbaltiešu celtās mājas, kas veido pilsētas vēsturiskā centra koka arhitektūru, ir kā muzejs zem atklātām debesīm. Tās kā pilsētas kultūrvēstures liecības glabā un nemitīgi papildina stāstus par to reiz bijušajiem iemītniekiem – Aizputes iedzīvotājiem, viņu sadzīvi, nodarbošanos, kultūras tradīcijām. Šos stāstus pētīt, izzināt, izstāstīt nākamajām aizputnieku paaudzēm un popularizēt pilsētas viesiem ir muzeja uzdevums.
