Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā krītas, zelta cena sasniedz rekordu

Zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu investīciju objektu, cena uz neilgu laiku sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 2135,39 ASV dolārus par unci.

Palielinājās arī ASV dolāra vērtība.

Analītiķi pauda uzskatu, ka zelta cenas pieaugumu veicinājis arī karš starp Izraēlu un “Hamās”.

“Bažas par nestabilu globālās ekonomikas fonu un Izraēlas-“Hamās” konfliktu ir uzkurinājušas investoru pieprasījumu pēc tādiem drošu investīciju aktīviem kā zelts,” sacīja “Interactive Investor” investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Bitkoina vērtība pirmoreiz kopš pērnā maija pārsniedza 40 000 ASV dolārus, ko veicināja cerības, ka ASV drīz atļaus plašāk tirgot pasaules lielāko kriptovalūtu.

Naftas cenas kritās trešo tirdziecības sesiju pēc kārtas, analītiķiem paužot skepsi par to, ka naftas ieguvējvalstis ievēros vienošanos par ieguves apjoma tālāku samazināšanu.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,2% līdz 7512,96 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 16 404,76 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 7332,59 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 1,4% līdz 73,04 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,1% līdz 78,03 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena pirmdien kritās par 7,8% līdz 40,10 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0884 līdz 1,0839 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2710 līdz 1,2632 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 146,82 līdz 147,19 jenām par dolāru.

Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,63 līdz 85,77 pensiem par eiro.