Apdrošinātājs “If” daļēji atlīdzinās zaudējumus arī klientiem, kuriem nokrišņu risks nebija iekļauts polisēs
Saistībā ar šīs nedēļas sākumā notikušās vētras un spēcīgo lietavu radītajiem plūdiem “If” ir saņēmusi neierasti lielu pieprasījumu skaitu, kas joprojām turpina pieaugt, norāda kompānijā.
No visiem saņemtajiem atlīdzību pieteikumiem, 80% “If” klientu ir iegādāts atbilstošs “visu risku” mājokļa apdrošināšanas segums. Attiecīgi šie klienti nokrišņu radīto zaudējumu risku bija apdrošinājuši un saņems atlīdzību.
Izprotot vētras radīto postījumu ārkārtas situāciju, “If” ir pieņēmusi lēmumu daļēji atlīdzināt straujo lietavu radītos zaudējumus arī klientiem, kuriem šis risks nebija iekļauts mājokļa polisēs. Lēmums attiecas uz tām “If” klientu mājsaimniecībām, kurām ir spēkā mājokļa apdrošināšanas “pamata” polise, informē kompānijā.
“If” ir apzinājusi visus mājokļa apdrošināšanas klientus, kuri ir iegādājušies “pamata” riska polisi. Tuvākajā laikā “If” aicinās šos klientus arī izvērtēt iegādātā seguma atbilstību un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai turpmāk būtu pasargāti.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.
Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins iepriekš skaidroja, ka šaurāka seguma jeb pamata nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisēs nokrišņu iekļūšana telpās caur logiem, durvīm, jumtiem, pamatiem, ārsienām, kā arī, pārplūstot ūdens vai kanalizācijas savākšanas sistēmām, visbiežāk ir izņēmums un neietilpst segumā.
LAA prezidents skaidroja, ka īpašuma apdrošināšanu iespējams iegādāties ar šaurāku vai plašāku segumu jeb riskiem. Lai izlemtu, pret kādiem riskiem apdrošināt īpašumu, vēlams salīdzināt dažādu apdrošinātāju īpašuma apdrošināšanas noteikumus vai vismaz – apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu (APID). Vienotu standartu produktu aprakstos nav, un katrs apdrošinātājs pakalpojumus apraksta un pozicionē pēc saviem ieskatiem.
Savukārt apdrošināšanas kompānijām būtu ieteicams vairāk izskaidrot klientiem, pret kādiem riskiem polise paredz segumu, lai mazāk būtu gadījumu, kad klienti nopērk “kaķi maisā”, pauda Abāšins.
Tāpat LAA klientiem iesaka droši uzdot visus interesējošos jautājumus apdrošinātājam, kā arī iegādāties nevis tikai minimālo polisi “ķeksītim”, bet rūpīgi apsvērt, kādi riski ir aktuāli.
LAA iesaka, iegādājoties apdrošināšanas polisi, vienmēr ir nepieciešams rūpīgi iepazīties vismaz ar APID, polises noteikumiem un plānoto segumu un pirms līguma noslēgšanas detalizēti izrunāt ar apdrošinātāju polises segtos riskus un citas detaļas.
Ja noticis apdrošināšanas gadījums un apdrošinātājs rakstiski atsaka izmaksu, tad būtu jāsazinās ar apdrošinātāju un mutiski jāizrunā konkrētā situācija. Iespējams, ka apdrošinātāja rīcībā nav bijusi pilna informācija par gadījumu, detaļas. To var darīt arī rakstiski, bet mutiski parasti ir ātrāk, pauda Abāšins.
Ja arī tad netiek panākts klientu apmierinošs risinājums un klienta ieskatā apdrošinātāja atteikums nav pamatots, klientam ir tiesības vērsties pie LAA ombuda, iesniedzot sūdzību “www.laa.lv/ombuds/”. Ja arī ombuda sniegtais situācijas vērtējums klientu neapmierina, strīds ar apdrošinātāju jārisina Latvijas likumdošanā noteiktajā kārtībā jeb tiesā.
