


Aptauja: Aptuveni 9% cilvēku ir ideja par sava biznesa sākšanu



Ideja par sava biznesa uzsākšanu ir aptuveni 9% Latvijas iedzīvotāju, bet vēl 10% cilvēku gribētu sākt uzņēmējdarbību, aģentūru LETA informēja “SEB bankas” pārstāvji, atsaucoties uz bankas veikto aptauju.
Situācija ir līdzīga arī kaimiņvalstīt – arī Lietuvā 9% cilvēku ir nesen nodibinājuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to darīt, bet par īsto biznesa ideju prāto vēl 8%. Savukārt Igaunijā 13% ir vai nu jau izveidojuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to izdarīt, bet savas biznesa idejas meklējumos ir 6% cilvēku.
“SEB bankas” mazo un vidējo uzņēmumu piedāvājuma attīstības vadītāja Inga Matvejeva norāda, ka Latvijā ir salīdzinoši augsta gatavība sākt biznesu, taču aizvien vēl dominē dažādi aizspriedumi, kas kavē cilvēkus spert soli iepretim savam uzņēmumam. Viņa skaidro, ka piektdaļa jeb 19% cilvēku saka, ka jau ir startējuši biznesa pasaulē vai drīzumā varētu to darīt, tik pat daudzus jeb 20% biedē tā saucamie administratīvie šķēršļi, kas patiesībā nav nemaz tik komplicēti un nepārvarami, kā cilvēkiem šķiet. Salīdzinoši augsts ir arī neizlēmušo skaits – ceturtā daļa jeb 26% cilvēku par savu biznesu pagaidām nav domājuši, proti, Latvijā aizvien ir liela sabiedrības daļa, kuru varētu uzrunāt un rosināt domu par sava uzņēmuma veidošanu.
Šogad savu uzņēmumu jau ir izveidojuši un uzsākuši darbu vai arī drīzumā plāno sava biznesa startu 4% aptaujāto Latvijā un Lietuvā, kā arī 5% Igaunijā. Pie biznesa idejas attīstības strādā, taču uzņēmumu vēl nav nodibinājuši 5% respondentu Latvijā un Lietuvā, bet Igaunijā šādu cilvēku ir mazliet vairāk – 8%. Savukārt skaidru “nē” sava biznesa uzsākšanai tuvāko trīs gadu laikā pauduši 53% respondentu katrā no Baltijas valstīm.
Salīdzinoši augstāka gatavība sākt savu biznesu ir vērojama studentu un mājsaimnieču (mājsaimnieku) vidū, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Studentu auditorijā 23% respondentu jau attīsta savu uzņēmumu (tas gan vēl nav reģistrēts) vai arī meklē īsto biznesa ideju. Mājsaimnieču (mājsaimnieku) vidū šis procents ir vēl augstāks – 37%.
Saistībā ar galvenajiem šķēršļiem, kas kavē uzsākt savu uzņēmumu, Latvijā dominē četri galvenie faktori – 22% respondentu nejūtas finansiāli stabili, 20% biedē administratīvie šķēršļi (birokrātija, nodokļi), vēl piektdaļai cilvēku ir bažas par ekonomisko situāciju pasaulē un Latvijā, bet tik pat daudz cilvēku attur neziņa par nākotni. Lietuvā krietni izteiktāks šķērslis uzņēmējdarbībai ir sākotnējā finansējuma trūkums (23%), bet Igaunijā ceturtā daļa respondentu kā galveno šķērsli minējuši bažas par ekonomisko situāciju pasaulē un savā valstī.
Atbildot uz jautājumu, kas cilvēkiem būtu nepieciešams, lai sāktu savu uzņēmējdarbību, visvairāk jeb 34% respondentu ir minējuši finansiālu atbalstu un labvēlīgus finansēšanas nosacījumus. Vienāds cilvēku skaits (18%) ir minējuši vēl četrus nozīmīgus nosacījumus – iespēju iegūt nepieciešamās zināšanas un prasmes, atbalstu pareizās biznesa idejas atrašanā, tās novērtēšanā, praktisku atbalsts administratīvos un birokrātiskos procesos (piemēram, uzņēmuma reģistrēšanā), padomus no profesionāla uzņēmēja.
Arī Lietuvā un Igaunijā par galveno biznesa veicināšanas veidu tiek minēts finansiāls atbalsts un labvēlīgi finansēšanas nosacījumi jaunajiem uzņēmējiem – to minējusi aptuveni trešdaļa respondentu katrā no valstīm.
Aptauju 2025.gada februārī Baltijas valstīs veica “Norstat”, katrā valstī tika aptaujāti aptuveni 1000 respondenti.
Rakstīt komentāru