Aptauja: Gada laikā nedaudz pieaudzis jauniešu pesimisms par Latvijas ekonomikas attīstību

29% respondentu uzskata, ka nākamo 12 mēnešu laikā ekonomiskā situācija valstī uzlabosies. Tas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gadā.

Līdztekus par deviņiem procentpunktiem samazinājies to jauniešu īpatsvars, kuru ieskatā, ekonomiskā situācija Latvija nākamajos piecos gados uzlabosies – šādu viedokli pauda 41% jaunietis. Turpretim ekonomiskās situācijas pasliktināšanos paredz 35% respondentu.

Latvijas ekonomikas izaugsmi īstermiņā varētu ietekmēt energoresursu un pārtikas cenu pieaugums, kā arī inflācijas gaidas, uzskata jaunieši. 89% respondentu sagaida, ka nākamo 12 mēnešu laikā pieaugs patēriņa cenas, tostarp 15% respondentu paredz strauju cenu kāpumu.

Savukārt kā Latvijas tautsaimniecības vidējā termiņa nozīmīgākos izaicinājumus jaunieši min ierobežotas valsts budžeta iespējas, nelabvēlīgās demogrāfijas tendences, ēnu ekonomikas un korupcijas samazināšanos, kā arī izglītības sistēmas pielāgošanos strauji mainīgajiem apstākļiem.

Gada laikā par pieciem respondentiem sarucis jauniešu skaits, kas sagaida bezdarba līmeņa samazināšanos – šādu atbildi šogad sniedza 19% respondentu. Tikmēr 28% jauniešu paredz bezdarba līmeņa pieaugumu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gadā.

Vairāk nekā puse jeb 54% respondentu uzskata, ka gaidāms algu pieaugums, bet 41% paredz, ka tās nemainīsies.

53% jauniešu uzskata, ka emigrācija pieaugs, un tikai 7% uzskata, ka tā samazināsies. Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% uzskata, ka tā paliks bez izmaiņām.

Gandrīz visi respondenti uzskata, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā. Vienlaikus nedaudz sarucis to jauniešu īpatsvars, kuri uzskata, ka iegūtās zināšanas un prasmes nodrošinās stabilu stāvokli darba tirgū, atbilst izredzēm strādāt augsti atalgotu darbu un ļaus viņiem dibināt savu biznesu.

Kā galvenos šķēršļus, kas kavē apgūt papildu zināšanas un uzlabot savas prasmes, jaunieši min finansiālo līdzekļu trūkumu, grūtības savienot darbu ar mācībām un ģimenes dzīvi, kā arī motivācijas trūkumu. Par 11 procentpunktiem pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kurus nekas nekavē apgūt papildu zināšanas un prasmes personīgās konkurētspējas paaugstināšanai – šādu atbildi snieguši 28% respondentu.

Lielākā daļa jeb 58% respondentu kopumā ir apmierināti ar esošo finansiālo stāvokli. Vienlaikus šis rādītājs gada laikā ir samazinājies par desmit procentpunktiem.

Nākamajos 12 mēnešos finansiālā stāvokļa uzlabojumu paredz 53% jauniešu, tai skaitā 7% uzskata, ka šie uzlabojumi būs būtiski. Savukārt 32% respondentu norādījuši, ka finansiālais stāvoklis paliks nemainīgs.

Gandrīz puse jeb 46% jauniešu uzskata, ka viņu iespējas iegūt labāku atalgotu darbu uzlabosies, bet 34% uzskata, ka tās paliks bez izmaiņām. Tikai 2% jauniešu uzskata, ka viņu iespējas pasliktināsies. Finansiālā stāvokļa uzlabošanai tuvākajā laikā jaunieši plāno meklēt augstāk atalgotu darbu Latvijā savā vai jebkurā profesijā.

Studējošie jaunieši pēc izglītības iestādes absolvēšanas par pilnas slodzes darbu “uz rokas” vēlētos saņemt vidēji 1587 eiro mēnesī, noskaidrots aptaujā.

Par savu nākotni ir droši 69% jauniešu, kas ir par pieciem procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Lai šo rādītāju uzlabotu, jaunieši iesaka valdībai domāt par pieejamākas izglītības nodrošināšanu, tostarp budžeta vietu skaitu palielināšanu, izglītības sistēmas uzlabošanu, kā arī uzlabot valdības darbu, mazināt korupciju un labāk izlietot līdzekļus.

Jauniešu noskaņojuma aptauja sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS” tika īstenota 2024.gada rudenī.

Aptaujā piedalījās 203 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 16 līdz 29 gadiem.