Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
Iesūti
Atpakaļ

Aptauja: Iedzīvotāji Latvijā vēl joprojām par lielāko problēmu atkarību jomā uzskata alkoholismu

Iedzīvotāji Latvijā vēl joprojām par lielāko problēmu atkarību jomā uzskata alkoholismu, otrdien seminārā “Pašatteikušos personu reģistra darbība un sabiedrības zināšanas par spēli” pauda pētījumu centra “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš, prezentējot jaunākos aptaujas datus.

Kopumā uz alkoholismu kā lielāko problēmu atkarību jomā norādījuši 53% aptaujāto, kam seko narkotikas (18%), smēķēšana (10%), azartspēles (10%), datorspēles (4%).

Salīdzinot ar aptauju gadu iepriekš, šogad par diviem procentpunktiem palielinājies to respondentu skaits, kuri par problemātiskāko atkarību Latvijā uzskata alkoholismu, narkotisko vielu atkarību šogad izvirzījuši par pieciem procentpunktiem vairāk respondentu nekā pērn, savukārt azartspēles – par vienu procentpunktu mazāk.

Alkoholismu par problemātiskāko uzskata visas vecuma grupas, savukārt azartspēles – respondenti vecumā no 45 līdz 75 gadiem.

Vaicāti par to, kura no atkarībām, pēc respondentu domām, visvairāk apdraud viņus, aptaujas dalībnieki minējuši smēķēšanu (24%), alkoholismu (23%) un datorspēles (11%). Azartspēles kā apdraudošas norādījuši 7% respondentu, kamēr vairākums (47%) minējuši, ka neviena no atkarībām viņus neapdraud.

Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka 28% Latvijas iedzīvotāji piekrīt apgalvojumam, ka, spēlējot apzināti un kontrolēti, azartspēles ir viens no atpūtas un brīvā laika pavadīšanas veidiem tāpat kā bāra vai diskotēkas apmeklējums. Pilnībā šim apgalvojumam piekrīt 9% aptaujāto. Tikmēr 28% respondentu norādījuši, ka pilnībā nepiekrīt minētajam apgalvojumam, bet 30% – drīzāk nepiekrīt.

Salīdzinot ar aptauju pērn, azartspēles kā brīvā laika pavadīšanas veidu noraida par deviņiem procentpunktiem mazāk respondentu.

Līdztekus aptaujas dati rāda, ka šogad par desmit procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas zina par Pašatteikušos personu reģistru, kopumā sasniedzot 72% aptaujāto. No aptaujas dalībniekiem 25% zina kādu, kas reģistrējies Pašatteikušos personu reģistrā, 2% – paši patlaban reģistrējušies, savukārt 71% nepazīst nevienu, kas būtu reģistrējies.

Taujāti par to, kad pēdējo reizi spēlētas azartspēles, absolūtais vairākums norādījuši, ka tās nav spēlējuši vispār. Vienlaikus 10% norādījuši, ka pēdējā mēneša laikā piedalījušies momentloterijās, 9% – skaitļu izlozēs, 2% – izmantojuši spēļu automātus un kazino internetā, kā arī piedalījušies derībās vai totalizatoros, savukārt 1% aptaujāto minējuši, ka pēdējā mēneša laikā ņēmuši dalību interaktīvajās izlozēs, kazino spēlēs klātienē, spēlējuši spēļu automātus internetā vai bingo spēļu zālēs.

Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji visbiežāk informāciju par azartspēļu nozari gūst interneta portālos (56%), televīzijā (34%), kā arī sociālajos tīklos (27%). Tāpat 52% respondentu pauduši, ka pazīst kādu cilvēku, kurš ir biežs azartspēļu spēlētājs.

Aptaujā “Iedzīvotāju viedoklis par azartspēļu spēlēšanu uz naudu un zināšanas par azartspēlēm internetā” piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja veikta šā gada septembrī.

Otrdien Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB) organizē semināru “Pašatteikušos personu reģistra darbība un sabiedrības zināšanas par spēli”.

LIAB reģistrēta 2018.gadā. Tā apvieno Latvijas interaktīvo azartspēļu nozares pārstāvjus, ar mērķi sniegt vienotu nozares viedokli valsts pārvaldes sektoram, uzturēt konstruktīvu komunikāciju ar likumdevēju varu darbā pie normatīvo regulējumu izstrādes, kā arī pārstāvēt biedrībā esošo uzņēmumu intereses.