Aptauja: Latvijā 20% iedzīvotāju neveido uzkrājumus vispār
Baltijas valstu iedzīvotāji uzkrājumam visbiežāk novirza līdz 100 eiro mēnesī – Latvijā šādā apjomā uzkrāj 40%, Lietuvā – 35%, bet Igaunijā – 32% aptaujāto.
Vienlaikus Latvijā ir mazāk cilvēku, kuri uzkrājumam spēj novirzīt lielākas summas, konstatēts aptaujā. Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju mēnesī uzkrāj vairāk nekā 500 eiro, kamēr Lietuvā šādu summu uzkrājumam velta 12%, bet Igaunijā – 9% iedzīvotāju, liecina aptaujas rezultāti.
Populārākais uzkrāšanas rīks Baltijā ir krājkonts, bet otro vietu visās trijās valstīs ieņem uzkrājumi skaidrā naudā. Latvijā uzkrājumus krājkontā veido vairāk nekā puse iedzīvotāju (54%), līdzīgi kā Igaunijā (53%), bet Lietuvā to dara nedaudz mazāk – 47% aptaujāto.
Savukārt uzkrāšana skaidrā naudā ir populārāka Lietuvā, kur šo veidu izvēlas 44% iedzīvotāju, kamēr Latvijā skaidrā naudā krāj 36%, bet Igaunijā – 29% respondentu.
Trešais biežāk izmantotais uzkrāšanas veids Latvijā un Igaunijā ir trešais pensiju līmenis, bet Lietuvā – termiņnoguldījums jeb depozīts. Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir vispieprasītākā Lietuvā, kur tā ar 16% ieņem ceturto vietu pēc uzkrājumu veidu popularitātes.
Lai gan Baltijas valstīs ir atšķirības uzkrājumiem atvēlēto līdzekļu apjomā, uzkrāšanas mērķi ir līdzīgi – 60% Latvijas un Lietuvas, kā arī 65% Igaunijas iedzīvotāju uzkrājumus veido finansiālajam drošības spilvenam, kas var noderēt neparedzētās dzīves situācijās. Aptaujā secināts, ka tas ir populārākais uzkrāšanas mērķis.
Tālāk seko uzkrājumi ceļojumiem, atpūtai un lieliem pirkumiem, bet uzkrāšana pensijai ir salīdzinoši mazāk aktuāls mērķis, ko visbiežāk min Igaunijas iedzīvotāji – 23%, kamēr Latvijā pensijai krāj 16%, bet Lietuvā – 14% aptaujāto. Populārāko uzkrāšanas mērķu topu noslēdz uzkrājums bērnu nākotnei – to veido 12% Baltijas iedzīvotāju.
Aptauju pēc “Ergo” pasūtījuma veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat”, 2024.gada septembrī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiešsaistē aptaujājot 3003 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
