Aptauja: Latvijā 45% mazo un vidējo uzņēmumu pēdējā gada laikā saskārušies ar krāpniekiem

Savukārt 41% no MVU norādījuši, ka pēdējā gada laikā nav saskārušies ar krāpniecību.

Visbiežāk izmantotie krāpniecības paņēmieni, vēršoties pret uzņēmumiem, ir pikšķerēšanas e-pasti, kā arī krāpnieciski zvani un īsziņas.

Aptaujā 31% uzņēmumu pārstāvju norādījuši, ka krāpniecības veids, ar ko viņi ir saskārušies pēdējā gada laikā, ir pikšķerēšanas e-pasti, 22% respondentu saskārušies ar viltotiem zvaniem un īsziņām, 10% ar viltus “tirgotāju” (sadarbības partneru) darbībām, savukārt 8% saņēmuši viltus rēķinus.

“Luminor Bank” krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma skaidro, lai gan tieši pret uzņēmumiem vērsto krāpšanas gadījumu apmērs nav būtiski pieaudzis, krāpniecības riskam īpaši pakļautas ir personas, kurām ir piešķirta piekļuve uzņēmuma kontiem. Izpaužot internetbankas pieejas datus, krāpnieks maksājumus var veikt gan no privātpersonas, gan saistītā uzņēmuma kontiem atbilstoši piešķirto tiesību apmēram.

Viņa norāda, ka pat tad, ja šķiet, ka uzņēmums ir ļoti neliels un risks saskarties ar krāpniekiem ir zems, nevajadzētu atstāt novārtā iekšējos drošības pasākumus un regulāri atjaunot zināšanas par krāpnieku darbībām. Veiktajā aptaujā liela daļa jeb 36% respondentu bija mazi uzņēmumi, kuru darbinieku skaits nepārsniedz deviņus cilvēkus, un, kā noskaidrots – arī tik nelielus uzņēmējus sasniedz krāpnieku darbības.

Eksperte iesaka izstrādāt uzņēmuma iekšējo drošības politiku, nodrošināt labu iekšējo drošības sistēmu uzraudzību, veidot regulāras darbinieku apmācības, lai nodrošinātu pietiekamas zināšanas krāpniecības atpazīšanā un informētu par pareizo rīcību krāpniecības gadījumā.

Tāpat ieteicams pārskatīt internetbankas lietotāju tiesības, jo var būt situācijas, kad internetbankas lietotājiem piešķirtie darījumu limiti ir lielāki nekā nepieciešams – tos attiecīgi pielāgojot iespējams mazināt krāpniecības rezultātā radīto zaudējumu risku.

“Luminor Bank” aptauja veikta 2024.gada oktobrī-novembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, kopumā aptaujājot 750 mazos un vidējos uzņēmumus Baltijā, kuros darbinieku skaits nepārsniedz 249 cilvēkus.