Aptauja: Latvijā 75% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka liekais svars izraisa cukura diabētu

Salīdzinot ar aptauju, kas veikta pirms diviem gadiem, pieaudzis to aptaujāto skaits, kas uzskata, ka liekais svars izraisa diabētu – iepriekš tā atbildējuši nedaudz mazāk jeb 65% respondentu.

Lieko svaru kā riska faktoru visbiežāk jeb 78% gadījumu norādījuši iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Savukārt nedaudz zemāks šis rādītājs ir jaunāku cilvēku vidū – vecumā no 18 līdz 29 gadiem tā atbildējuši 72% aptaujāto.

Reģionālā griezumā šāds priekšstats visvairāk ir izplatīts Rīgas iedzīvotāju vidū, kur tā atbildējuši 79% aptaujāto. Turpretī pirms diviem gadiem visvairāk jeb 70% gadījumu tā atbildējuši Pierīgas iedzīvotāji.

Vismazāk jeb 66% respondentu, kuri uzskata, ka tieši liekais svars izraisa cukura diabētu, ir no Latgales.

Aptaujātie minējuši arī citus diabēta riska faktorus, piemēram, to, ka mazkustīgs dzīvesveids vainojams cukura diabēta izraisīšanā, ir pārliecināti 68% respondentu, kamēr pirms diviem gadiem tā uzskatīja 50% aptaujāto. Līdzīgās domās ir visu vecumu iedzīvotāji, bet 2022.gadā mazāk par šādu cēloni minētajai slimībai sliecās domāt iedzīvotāji vecumā no 40 gadiem.

Visvairāk mazkustīgu dzīvesveidu par cukura diabēta cēloni uzskata 75% aptaujas dalībnieku no Kurzemes. Rīgā tā uzskata 71% aptaujāto, turpretī Latgalē – 59%.

Vēl vairāk nekā puse jeb 61% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana ir riska faktors saslimšanai ar cukura diabētu.

Vismazāk šādu atbildi norādījuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kamēr iepriekš veiktajā aptaujā pirms diviem gadiem visvairāk jeb 60% gadījumu tā uzskatīja respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Aizvien vismazāk šim apgalvojam piekrīt Latgalē, kur tā atbildējuši 57% aptaujāto, kas ir par 16% mazāk nekā 2022.gada veiktajā aptaujā, kad tā atbildēja 41% respondentu.

Analizējot citus faktorus, veiktās aptaujas dati liecina, ka 46% iedzīvotāju piekrīt uzskatam, ka paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis var būt vainojams cukura diabēta izraisīšanā. Pirms diviem gadiem veiktajā aptaujā tā atbildēja vien 32% aptaujāto.

Visvairāk jeb 52% gadījumu tā uzskata iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt pārējās vecuma grupās nedaudz mazāk kā puse aptaujāto. Pirms diviem gadiem veiktajā aptaujā vismazāk jeb 25% gadījumu šo atbildi apstiprinājuši iedzīvotāji no 60 līdz 74 gadu vecumam.

Tāpat iemesls riskam saslimt ar cukura diabētu varētu būt arī tiem, kuru radinieki slimo ar 2. tipa cukura diabētu. Tā visvairāk jeb 45% gadījumu uzskata iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kā arī 46% respondentu, kas dzīvo Kurzemē.

Vien 25% minējuši, ka risks saslimt ar cukura diabētu ir cilvēkiem pēc 45 gadiem, un tā visvairāk jeb 30% gadījumu uzskata iedzīvotāji vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem.

Kopā 9% aptaujāto bija grūti nosaukt, kāds ir riska faktors saslimšanai ar cukura diabētu.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka 2022.gadā cukura diabēta pacientu skaits Latvijā sasniedza 98 055, un teju 94% diagnosticēts 2.tipa diabēts.

Pēc SPKC apkopotās informācijas, vairāk nekā 90% no 2022.gada reģistrā esošajiem 2.tipa cukura diabēta pacientiem noteikta lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās.

“Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” aptauju veica šī gada oktobrī, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Dalībnieki aptaujā snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.