Aptauja: Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas atšķirīgi vērtējumi par Krievijas karu Ukrainā

Kā vēsta izdevums, lai gan Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitings Latvijas krievu vidū ir nošļucis vēl zemāk, tomēr arī pēc asiņaina kara gada un tūkstošiem upuru Latvijas sabiedrībā joprojām valda pilnīgi pretēji vērtējumi par karu.

Latviski runājošās ģimenēs 78% atbalsta Ukrainu, bet starp krieviski runājošajiem tikai 27%. Jauktajās ģimenēs atbalsts Ukrainai gada laikā pat būtiski sarucis – no 45% pērn aprīlī līdz 32% šogad aprīlī, un līdzīga tendence atklājas par daudziem jautājumiem – aptaujātie, kas ģimenē runā abās valodās, biežāk ir pietuvojušies krievvalodīgo nostājai.

Vienīgais temats, par ko visās trijās grupās ir liela vienprātība, – vairākums domā, ka latviešu attieksme pret krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pasliktinājusies. Pirms gada tā uzskatīja virs 40%, bet tagad jau vairāk par 60%, liecina pētījuma dati.

Eberta fonda vadītājs Baltijas valstīs Reinhards Krums secina, ka krievi Latvijā pēdējā gada laikā sastapušies ar trim lielām problēmām – karu Ukrainā, Latvijas reakciju uz to, kā arī Krievijas politisko attālināšanos no Eiropas. Tas ir apjomīgs kumoss, ar ko tikt galā, viņš atzīst, taču dati rāda, ka krievvalodīgie vai nu nevēlas ķerties pie tā, vai arī joprojām jūt ciešu saikni ar Krieviju. Rezultātā etniskā viedokļu plaisa Latvijā nesarūk.

“Mums nav nekādu rekomendāciju, ko darīt. Taču šāda situācija ir izaicinājums Latvijas drošībai un tātad arī Eiropas un NATO drošībai, tālab vēlamies uz to norādīt,” Krums skaidro fonda motivāciju pētījuma veikšanai.

Atsaucoties uz pētījumu, žurnāls arī vēsta, ka Latvijas jauktajās ģimenēs, kurās runa gan latviski, gan krieviski, ir sarucis gan atbalsts Latvijas dalībai NATO un Eiropas Savienībā, gan ukraiņu bēgļu uzņemšanai un sankcijām pret Krieviju, toties pieaugušas bažas par etnisko konfliktu, kā arī fašisma atdzimšanu Latvijā. Krums pieļauj, ka tā varētu būt psiholoģiska reakcija uz Latvijas iekšpolitisko atbildi karam: “Ja jūs izlemjat nojaukt pieminekļus, viņi izlemj uzsvērt savu krieviskumu.”

Vienlaikus Latvijas krievu vidū no 21% līdz 28% pieaudzis atbalsts Latvijas dalībai NATO, kamēr jauktajās ģimenēs tendence ir pretēja – kritums no 42% līdz 35%, un arī latviešu vidū ir samazinājums no 81% līdz 79%.

Krievi arī biežāk saskata Krievijas apdraudējumu Eiropai – vairāk aptaujāto atzīst augstus riskus visās jomās – militārajā, dezinformācijas, kiberdrošības, sociālo vai etnisko nemieru kurināšanā, vēlēšanu ietekmēšanā), vienīgi enerģētikā redzams samazinājums.

Sarucis arī Putina fanu loks. Pērn aprīlī 22% krievu atzina, ka viņiem patīk Krievija un Putina politika, bet šogad tā domā 16%, savukārt lielākā daļa (50%) izvēlas atbildi “man patīk Krievija, bet nepatīk Putina politika”. Putina reitings Latvijas krievu vidū jau agrāk bija negatīvs, bet tagad nokritis līdz -25 punktiem. Tomēr “ļoti pozitīvi” Putinu joprojām vērtē 10% krievvalodīgo un 7% jaukto ģimeņu respondentu, un arī 1% latviešu.

Pavisam nedaudz kritusies uzticība Kremļa medijiem, kurus par objektīviem joprojām uzskata 14% Latvijas krievu, kamēr pirms gada tos par objektīviem uzskatīja 17% krievu.

Par karu latviešu un krievu vidū saglabājas dziļa uzskatu atšķirība. 79% latviešu uzskata Krieviju par galveno atbildīgo kara izraisīšanā, bet krievu vērtējumā atbildību dala Krievija (32%) un ASV (28%).

Būtiskas izmaiņas ir tikai jaukto ģimeņu viedokļos, kas tagad retāk saskata Krievijas atbildību. Divas trešdaļas latviešu iestājas par militāru palīdzību Ukrainai, pat neskatoties uz Krievijas kodoldraudiem, un atbalsta stiprākas sankcijas pret Krieviju, arī ja tas nozīmētu dzīves līmeņa krišanos Latvijā, bet krievu vidū tam piekrīt tikai piektā daļa.

Piedevām uz šiem datiem kritiski liek paraudzīties atbilde uz jautājumu, vai Latvijā iespējams brīvi paust no valsts oficiālās pozīcijas atšķirīgus viedokļus par Krieviju un tās iebrukumu Ukrainā. Tikai piektā daļa cittautiešu uzskata, ka tas ir iespējams. Latviešu vidū tam piekrīt vairākums.

Pētījums, par kuru ceturtdien raksta “Ir”, tika veikts, aprīlī iztaujājot vairāk nekā 2000 respondentu 18-75 gadu vecumā.