Aptauja: Saistībā ar Covid-19 pandēmiju pastiprinātu agresiju no sabiedrības puses pēdējā gada laikā kopumā izjutuši 63% iedzīvotāju

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju – jautājumos par ierobežojumiem un vakcināciju -pastiprinātu agresiju no sabiedrības puses pēdējā gada laikā kopumā izjutuši 63% Latvijas iedzīvotāju, secināts “Benu aptiekas” un kompānijas “Gemius” aptaujā.

Tikmēr 34% respondentu agresiju no sabiedrības puses pēdējā gada laikā nav izjutuši, bet vēl 3% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Psihoterapeits Andris Veselovskis skaidro, ka agresija ir viena no cilvēka bioloģiskajām reakcijām uz stresu.

Jebkuras izmaiņas, neskaidrība, nenoteiktība, bailes, it īpaši pārmērīgas un ilgstošas, paaugstina agresijas līmeni. Pandēmija rada milzīgu spriedzi, jo vienlaikus darbojas daudzi stresu radoši faktori. Cilvēki baidās saslimt un nomirt no vīrusa, baidās no vakcīnu blakusparādībām.

Tāpat cilvēkus satrauc ierobežojumi, neparedzētas dīkstāves, darba zaudēšana. Stresu pastiprina arī sabiedrības šķelšanās, polarizēti viedokļi, savstarpēja cīņa, kā arī vainīgo meklēšana, norāda speciālists.

Pastiprināta agresija pasliktina pašsajūtu un kopumā mentālo veselību gan sev, gan apkārtējiem.

Veselovskis uzsver, ka pieaug neirozes, depresijas, hroniska stresa izraisītas mentālas un fiziskas problēmas, kā arī samazinās imunitāte pret jebkādiem iekšējiem vai ārējiem kaitīgiem faktoriem.

Nedaudz biežāk uz piedzīvotu pastiprinātu agresiju no sabiedrības puses saistībā ar Covid-19 norāda sievietes – pēdējā gada laikā ar to sastapušās 64% sieviešu, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 62%.

Tikmēr 32% sieviešu un 35% vīriešu sabiedrības agresiju par Covid-19 saistītiem jautājumiem nav izjutuši, bet vēl 3% katrā no minētajām grupām konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Salīdzinot rezultātus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, biežāk pastiprinātu agresiju no sabiedrības pēdējā gada laikā saistībā ar Covid-19 tēmu izjūt latvieši – viņu vidū to izjutuši kopumā 65% latviešu, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 55%.

Pastiprinātu agresiju pēdējā gada laikā nav jutuši 33% latviešu un 39% krievvalodīgo, bet vēl 3% latviešu un 5% krievvalodīgo konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Analizējot datus pēc respondentu vecuma, secināms, ka biežāk pastiprinātu agresiju izjutuši cilvēki vecumā no 18 līdz 24 gadiem – šajā grupā ar pastiprinātu sabiedrības agresiju sastapušies 77% respondentu, kamēr citās vecuma grupās šis rādītājs ir no 46% līdz 71%.

Salīdzinoši retāk pastiprinātu agresiju no sabiedrības izjutuši cilvēki vecumā no 55 līdz 74 gadiem – šajā grupā pēdējā gada laikā pastiprinātu agresiju izjutuši 46% respondentu.

Psihoterapeits Veselovskis uzsver nepieciešamību mācīties agresijas pārvaldīšanu – saprast faktorus, kas agresiju izraisa un tos novērst. Ja cilvēks jūtas vientuļš, ir jāmeklē iespējas regulāri pastaigāties ar draugiem, bet, ja mājās ir pārāk daudz cilvēku, ir jāatrod laiks pabūt vienatnē. Speciālists aicina neizgāzt dusmas uz citiem, bet gan iepauzēt, dziļi elpot un skaitīt līdz 100, kā arī atcerēties, ka jebkura krīze pāries.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”, aptaujājot 1854 respondentus.

Aptaujā agresija ietver mutiskus apvainojumus, atklātu ignorēšanu un draudus, tai skaitā reālajā vidē un sociālajos medijos.