Aptauja: “Tet” un LMT apvienošanu atbalsta 35% iedzīvotāju

Vienlaikus 30% pilnīgi vai daļēji nepiekrīt uzņēmumu apvienošanas scenārijam, savukārt vēl 35% ir grūti atbildēt.

Sabiedrības attieksmes pētījumā par LMT un “Tet” nākotnes attīstības scenārijiem 44% gadījumu pausts pilnīgs vai daļējs atbalsts uzņēmumu pārņemšanai pilnīgā valsts kontrolē, atpērkot Zviedrijas “Telia” grupas daļas abos uzņēmumos.

Turpretī vismazāk Latvijas iedzīvotāji atbalsta LMT un “Tet” privatizāciju, pārdodot uzņēmumus “Telia” grupai, kam jau pieder puse uzņēmumu akciju – seši no desmit respondentiem norādījuši, ka noteikti neatbalstītu vai drīzāk neatbalstītu šādu uzņēmumu attīstības scenāriju.

Aptaujā iedzīvotāji vērtējuši arī LMT un “Tet” attīstības stratēģiskos virzienus – 78% aptaujāto norādījuši, ka vēlas saglabāt LMT un “Tet” inovācijas spējas, 77% ir būtisks abu uzņēmumu lēts pamata pakalpojumu piedāvājums, savukārt 68% sagaida, ka uzņēmumi paliks Latvijas valsts īpašumā.

Vienlaikus 67% aptaujāto ir būtiski, ka LMT un “Tet” audzē savas eksporta spējas, bet 66% uzskata, ka jāpaplašina uzņēmumu darbība jaunās nozarēs. Domājot par stratēģiskā finansētāja alternatīvu, 59% atbalstītu vietējā investora piesaisti.

Latvijas telekomunikāciju asociācija (LTA), iepazīstoties ar “Norstat” nesen veikto iedzīvotāju attieksmes pētījumu par minēto telekomunikāciju uzņēmumu nākotnes attīstības scenārijiem, norāda, ka nozarei, lai sniegtu sabiedrībai gaidīto, nepieciešamas arī strukturālas reformas, padarot pieejamu fiksēto telekomunikāciju tīklu visiem tirgus dalībniekiem uz vienlīdzīgiem nosacījumiem.

LTA izpilddirektors Jānis Lelis norāda, ka sabiedrības uzstādījums politiķiem jārespektē risinot jautājumus par abu lielo telekomunikācijas uzņēmumu nākotni, tāpat piedāvātos risinājumus saprotami jākomunicē sabiedrībai.

“Nav pieņemams, ka Latvijai nozīmīgo uzņēmumu LMT un “Tet” nākotne tiek lemta slepenībā, nepiedāvājot sabiedrībai skaidrus scenārijus,” pauž Lelis.

LTA jau iepriekš norādījusi, ka nozares nākotnes attīstībai un veselīgas konkurences īstenošanai svarīgi ir nodalīt “Tet” šķiedru optikas piekļuves tīklu un kabeļu kanalizācijas infrastruktūru atsevišķajā juridiskajā vienībā, ar vienādiem nosacījumiem atverot to izmantošanai visiem Latvijas telekomunikāciju komersantiem.

“Risinot jautājumus par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, jāatceras, ka telekomunikāciju nozare nodrošina valsts ekonomikas asinsriti, kā arī, kā parāda Ukrainas piemēri, veic kritiski svarīgu lomu valsts apdraudējuma gadījumā, tādēļ gan aizsardzības un drošības aspekti, gan arī nozares strukturālā veselība un konkurences aspekti ir būtiski lēmumu pieņemšanas faktori, lai sabiedrības intereses tiktu ievērotas”, piebilst Lelis.

Iedzīvotāju attieksmes pētījumu veicis pētījumu centrs “Norstat”, internetā aptaujājot 1006 pilngadīgus Latvijas iedzīvotājus.

Jau ziņots, ka 11.septembrī klātienē sākušās Latvijas valsts un Zviedrijas uzņēmuma “Telia” sarunas par komunikāciju uzņēmumu LMT un “Tet” nākotni, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Akcionāri pārrunājuši uzņēmumu nākotni un iespējas pārdalīt akcijas.

Savukārt valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar “Tet” un LMT otru akcionāru – “Telia”. Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar “Telia”, un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas.

Valainis iepriekš norādīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Tāpat vēstīts, ka 2017.gada novembrī Ministru kabinets nolēma, ka “Tet” un LMT netiks apvienoti. Savukārt 2018.gada jūlijā toreizējās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un “Telia” prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par “Tet” un LMT turpmāku attīstību.

Memorandu parakstošās puses apņēmās izstrādāt vienotu “Tet” un LMT darbības stratēģiju sinerģijas sasniegšanai, tajā ietverot nākamās paaudzes sakaru sistēmu stratēģijas izstrādi un īstenošanu, inovatīvas ekselences veidošanu, šajā procesā aktīvi sadarbojoties ar zinātni.

Savukārt 2018.gada 23.augustā Kučinskis izdeva rīkojumu, ar kuru tika izveidota darba grupa, lai nodrošinātu Latvijas interešu pārstāvniecību “Tet” un LMT vienotas uzņēmumu stratēģijas izstrādē un īstenošanā, kā arī tās finansēšanā. Vēl pēc pusotra gada tā laika valdību veidojošā koalīcija nolēma pagaidām nerisināt jautājumu par “Tet” un LMT nākotni.

“Tet” koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% – līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas “Tet” apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49% “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28% – Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un “Possessor” (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder “Tet”.