Atpakaļ

“Apvienotais saraksts” aicina Kariņu un Patmalnieku atmaksāt valstij “izšķērdēto naudu” par speciālajiem avioreisiem

Opozīcijas partija “Apvienotais saraksts” (AS) aicina bijušo premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un viņa kādreizējo biroja vadītāju, tagad Saeimas deputātu Jāni Patmalnieku (JV) atmaksāt valstij “izšķērdēto naudu” par speciālajiem avioreisiem.

Kā norādīja AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, Valsts kontroles ziņojums skaidri parādījis Kariņa VIP lidojumos nodarītos zaudējumus valsts budžetam, kā arī atbildīgās personas.

“Vairāk kā pusmiljons nodokļu maksātāju naudas izšķērdēts nelikumīgi un nelietderīgi. Neskatoties uz vēlmi paslēpties aiz ierēdņu mugurām, atbildīgie par šiem lēmumiem ir acīmredzami – Kariņš un Patmalnieks,” uzsver Tavars, vienlaikus norādot, ka lēmumi par savu Saeimas deputātu mandātu saglabāšanu un tālāko politisko karjeru, lai paliek uz šo politiķu sirdsapziņas.

Opozīcijas politiķa ieskatā, fakti par bijušā premjerministra lidojumiem nebūtu tapuši plaši zināmi bez AS pacietības un neatlaidības.

“Neskaitāmi pieprasījumi un jautājumi, lai kā ar knaiblēm izvilktu patiesību, izgaismotu pretrunas, melošanu un izšķērdības apjomu. Tāds arī ir opozīcijas darbs. Rezultātā būsim pārtraukuši budžeta naudas izšķērdēšanu un cerams, devuši mācību ar augstprātību un nesodāmības sajūtu sirgstošajiem,” uzskata deputāts.

AS kritizē “Jaunās vienotības” politiķu izteikumus par to, ka Kariņš, kad atkāpās no ārlietu ministra amata, tika daudzināts kā īsts “Rietumu politiķis”. Pēc Tavara sacītā, īsts Rietumu politiķis neaizietu no amata dienā, “kad krīt Valsts kontroles Dāmokla zobens”.

Kā ziņots, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un ES Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

“Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums,” vērtē Valsts kontrole un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.

Kā norāda Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.

Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus. Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos.

Savukārt Valsts kanceleja uzskata, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.

Valsts kanceleja uzsver, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem esot sazinājies tieši. Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējies un apstiprinājis un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informējis Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies, uzsver Valsts kancelejā.