“Apvienotais saraksts” rosina ieviest samazinātu PVN likmi sabiedriskajā ēdināšanā
AS norāda, ka Latvijas sabiedrība arī atbalsta šo samazinājumu, ko apliecina aptaujas un vairāk nekā 12 000 parakstu iniciatīva portālā “Manabalss.lv”.
Samazinātais PVN ļautu uzņēmējiem atjaunot konkurētspēju, labāk nomaksāt nodokļu parādus un radīt jaunas darba vietas ar adekvātu atalgojumu, kā arī samazināt ēnu ekonomiku, uzskata politiskais spēks.
AS pauž viedokli, ka, ieviešot samazināto likmi, pakalpojumi kļūtu pieejamāki, bet fiskālā ietekme varētu būt neitrāla, jo pieaugtu ēdināšanas pakalpojumu apgrozījums un darba vietu skaits, kas veicinātu lielāku nodokļu ieņēmumu valsts budžetā.
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiek skatīti pirms otrā lasījumā.
LETA jau ziņoja, ka 31.oktobrī piketā pie Saeimas pulcējās daži simti viesmīlības nozares pārstāvju, aicinot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem piemērot samazināto PVN likmi 12% apmērā.
Protesta akcija bija daļa no Baltijas valstu viesmīlības nozares kopīgās iniciatīvas, ar mērķi pievērst uzmanību nozares problēmām, stiprināt nozares ilgtspēju un konkurētspēju. Līdzīgas akcijas vienlaicīgi notika arī Lietuvā un Igaunijā.
Ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši noteikt PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai. Līdz šim priekšlikums nav atbalstīts.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbildes vēstulē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai šoruden norādīja, ka nesaskata nepieciešamību ieviest samazināto PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem.
VID atbildes vēstulē teikts, ka lielākie nedeklarētie darba ienākumi ir uzņēmumiem, kuri nav reģistrējušies PVN maksātāju reģistrā un kuriem darba ņēmēju skaits ir līdz 10 darbiniekiem (mikrouzņēmumi). Ņemot vērā, ka mikrouzņēmumi ēdināšanas nozarē ir gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 71,3%, tas nemazinās nedeklarētās darba samaksas plaisu kopumā nozarē.
VID arī nesagaida, ka ar samazinātās PVN likmes ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai varētu samazināties ēnu ekonomikas apjoms nozarē.
Tāpat VID nav pārliecības, ka ēdināšanas pakalpojumu nozares darba devēji ir gatavi palielināt darba algas, jo, atvieglojot PVN nodokļu slogu, nevar panākt labāku un pilnīgāku nodokļu deklarēšanu un maksāšanu.
Pastāv liela varbūtība, ka PVN samazinātās likmes ieviešana neveicinās komersantu darba algas pilnīgāku deklarēšanu un “aplokšņu algas” mazināšanu. VID nav zināma arī starptautiskā pieredze, ka PVN slogu pārnestu uz algu nodokļiem, kā arī veiktajos Eiropas Savienības valstu pētījumos tiek secināts, ka samazinātās likmes piemērošana nesekmē nodokļu maksāšanas disciplīnu.
Tāpat VID norāda, ka samazinātās PVN likmes ieviešana palielinās administratīvo slogu.
Lai gan Lietuvā samazinātās PVN likmes piemērošana pozitīvi ietekmēja ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumu pārdošanas apjoma pieaugumu un to rentabilitāti, tomēr VID vērš uzmanību, ka šī pozitīvā tendence ir vērojama tieši Covid-19 pandēmijas laikā un netiek vērtēta ietekme ārpus pandēmijas apstākļos.
Turklāt VID norāda, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 2024.gada aprīlī publicēto Latvijas makroekonomisko apskatu izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru izaugsme turpinājās arī 2023.gadā (par 7,4%) un jau pārsniedza pirms Covid-19 krīzes līmeni, vienlaikus strauji pieaugot darbavietu skaitam.
Arī Finanšu ministrijas (FM) ieskatā šobrīd nav iespējams viennozīmīgi spriest par to, vai PVN likmes samazināšana sniegs redzamu un pozitīvu ēnu ekonomikas mazināšanas efektu ēdināšanas jomā, jo tas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, nodokļu maksātāju uzvedības, proti, vai tas godprātīgi maksās visus normatīvajos aktos paredzētus nodokļus, vai līdz ar PVN likmes samazinājumu sekos ēdināšanas pakalpojumu cenu samazinājums, lai tādējādi stimulētu patērētāju paradumu vairāk apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas.
Secīgi, pirms pieņemt lēmumu par PVN likmes samazināšanu, ir rūpīgi jāizpēta un jāizanalizē šī pasākuma ietekme savstarpējā sakarībā uz sabiedrību, ēdināšanas nozari, valsts ekonomiku kopumā un nodokļu ieņēmumiem, lai izdarītu pareizus secinājumus turpmākā lēmuma pieņemšanai, savā atbildes vēstulē apakškomisijai norāda FM.
Saskaņā ar VID datiem kopējais nodokļu maksātāju skaits, kas ir deklarējuši savu pamatdarbību ēdināšanas pakalpojumu nozarē 2024.gada 29.jūlijā, bija 4395, tostarp 1976 nodokļu maksātāji jeb 44,96% bija reģistrēti PVN maksātāju reģistrā.
Saskaņā ar VID aplēsēm nozarē nedeklarētās darba samaksas (bruto) apmērs 2022.gadā ir 53,97 miljoni eiro, kas ir 3,1% no kopējā nedeklarētās darba samaksas apjoma. Salīdzinot ar 2021.gadu, procentuāli nedeklarētās darba samaksas īpatsvars (“aplokšņu algu” plaisa) nozarē ir samazinājies par 2,4 procentpunktiem (no 24,3% 2021.gadā līdz 21,9% 2022.gadā), bet absolūtās vērtībās nedeklarētās darba algas (bruto) zaudējumi 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 13,97 miljoniem eiro.
Nedeklarētās darba samaksas pazīme ir identificēta 48,7% ēdināšanas pakalpojumu nozares juridiskajām personām, starp kuriem lielākā daļa jeb 74,7% ir reģistrējušies PVN maksātāju reģistrā. Lielākie vidējie nedeklarētie darba ienākumi uz vienu darba vietu ir nodokļu maksātājiem, kas nav PVN maksātāji, kas ir par 88 eiro vairāk nekā vidēji nozarē.