Ar DAP atļauju drīkstēs nocirst aizsargājamos kokus valsts un reģionālas nozīmes infrastruktūras būvniecības objektos

Ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļauju drīkstēs nocirst aizsargājamos kokus, kas atrodas dzelzceļa projekta “Rail Baltica” un ar tā būvniecību saistīto būvju teritorijā, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzību un izmantošanu.

Šogad martā Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, paredzot, ka ar DAP atļauju drīkstēs nocirst aizsargājamos kokus, kas atrodas dzelzceļa projekta “Rail Baltica” trasē.

Šobrīd, lai novērstu tiesību normu dublēšanos paredzēts attiecīgo punktu MK noteikumos svītrot. Tādējādi normatīvais regulējums attiecībā uz aizsargājamo koku ciršanu “Rail Baltica” projekta teritorijā būs noteikts vienā, speciālajā normatīvajā aktā – “Rail Baltica” projekta īstenošanas likumā.

Savukārt ar grozījumiem MK noteikumos paredzēts pamatotos gadījumos pieļaut aizsargājamo koku nociršanu (novākšanu) vai pārstādīšanu, kad tas ir nepieciešams dažādas valsts un reģionālas nozīmes infrastruktūras būvniecībai (piemēram, robežas izbūve) valsts vai reģiona līmenī nozīmīgu rūpniecisku, infrastruktūras vai sabiedrisku objektu būvniecībā, saņemot DAP rakstisku atļauju.

Satiksmes ministrija skaidro, ka regulējuma precizējums nepieciešams, lai sabalansētu dabas aizsardzības, sociālās un ekonomiskās intereses (tajā skaitā valsts un reģionālas nozīmes infrastruktūras objektu būvniecību), jo tieši dižkokus visvairāk skar valsts un pašvaldību tautsaimniecības un ekonomiskās attīstības ieceres, bet šobrīd vienīgā iespēja koka nociršanai ir tā bīstamība. Šobrīd DAP nav dotas iespējas sabalansēti izvērtēt konkrētā dižkoka saglabāšanas būtiskumu ar citām sabiedrībai būtiskām vajadzībām.

Analogs regulējums tiek iekļauts jaunākajos aizsargājamo teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.