Atpakaļ

Ārlietu ministre: EK atbalstīs divus kopīgos aizsardzības iepirkumus ar Latvijas līdzdalību

Eiropas Komisija (EK) atbalstīs divus kopīgos aizsardzības iepirkumus ar Latvijas līdzdalību, tviterī informē Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Pēc ārlietu ministres paustā, runa ir par projektu “Jamie” jeb “Kopīgo pretgaisa raķešu aizsardzības iniciatīvu Eiropā”. Tas nozīmē, ka sešas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis – Vācija, Slovēnija, Bulgārija, Austrija, Igaunija un Latvija – kopīgi iegādāsies vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas “IRIS-T SLM”.

Savukārt ar ES programmu “EDIRPA” atbalstīs bruņutehnikas sistēmas (CAVS), kas paredzētas aizsargātai karaspēka pārvadāšanai, iepirkumu, ko veiks četras bloka dalībvalstis, proti, Latvija, Somija, Zviedrija un Vācija.

Kā norādīts EK tīmekļvietnē, “EDIRPA” ir ES programma, kuras mērķis ir veicināt dalībvalstu sadarbību aizsardzības iepirkumu jomā, lai kopīgi koordinētu un iegādātos aizsardzības ražojumus. Plānots, ka programma “EDIRPA”, kura kopējais budžets ir 310 miljoni eiro, veicinās visu dalībvalstu piekļuvi steidzami nepieciešamajiem aizsardzības ražojumiem.

LETA jau rakstīja, ka ES pirmo reizi finansējusi dalībvalstu kopīgu ieroču, raķešu un munīcijas iepirkumu, no kura daļa tiks nosūtīta Ukrainai, ceturtdien paziņojusi EK.

Pateicoties īpašam finanšu instrumentam, ES jau ir finansējusi ieroču iepirkumus, lai palīdzētu Ukrainai cīnīties karā pret Krieviju, taču tas darīts ārpus ES budžeta.

“Šī ir pirmā reize, kad mēs izmantojam ES budžetu, lai atbalstītu dalībvalstis, kopīgi iepērkot aizsardzības produkciju,” norādīja EK priekšsēdētājas vietniece Margrēte Vestagere.

ES ieguldījusi 300 miljonus eiro, lai atbalstītu dalībvalstu grupas, kurās ietilptu līdz deviņām valstīm, pretgaisa aizsardzības sistēmu, bruņutehnikas un artilērijas munīcijas iegādē, paziņoja EK.

“Svarīgi, ka izvēlētie projekti arī palielinās mūsu atbalstu Ukrainai, nodrošinot papildu kara tehniku,” sacīja Vestagere.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī ES strādājusi pie savas aizsardzības rūpniecības palielināšanas, lai apbruņotu Ukrainu un stiprinātu savus spēkus.

ES izveidoja finansiālās palīdzības mehānismu, kura mērķis ir mudināt dalībvalstis iegādāties munīciju, bet neizpildīja pagājušajā gadā doto solījumu līdz marta beigām piegādāt Kijivai miljonu artilērijas lādiņu. ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels solījis, ka mērķis tiks sasniegts līdz gada beigām.