Ārste interniste Inga Jaščenko dalās ieteikumos, kā sevi pasargāt tveicīgajā laikā

Karstāja laikā, ja gaisa temperatūra nesasniedz 38C, cilvēka ķermēnis cīnas ar pārkaršanu paplašinot zemādas asinsvādus. Tas ļauj ķermenim atdot siltumu lai veicināt atdzīšanu.

Kad temperatūra pieaug un āreja temperatūra pārsniedz ķermeņa temperatūru veidojas asinsrītes centralizācija, kas izteikti palielina slodzi kardio-vaskulārais sistēmai.

Ipaši piesardzīgiem šajā laikā jābut pacientiem ar hroniskam slimībam, maziem bērniem.

Kā uzvesties karstājā laikā:

• cenšaties neatrasties uz saules no pl 12 līdz pl 16:00
• samazināt fiziko aktivitāti un pārcelt darbu uz agro rītu vai vēlu vakaru
• ja tomēr Jums nepieciešams atrasties ārā, cenšaties regulāri taisīt partraukumus un atpusties 10-15 min vēsā telpā.
• pēc iespējas noturēt vēsu temperatūru mājās
• apgierbam jābūt vieglam no naturāliem materiāliem bez sintetikas piejaukuma.
• Neatrasties slikti vedinātas telpās vai sabiedriskajā transportā, kas nav aprikots ar kondicionieru.
• ja ir pastiprināta svīšana, jāpalielina uzņemta šķidruma daudzumu. Veselam cilvēkam dzert 2 — 2,5 l ūdens dienā. Labāk ja dzersiet ūdeni ar minerālvielām lai atjaunot elektrolitu balansu. Pacientiem ar hroniskam slimībām vēlams atrasties vēsā telpā lai maksimāli samazināt svīšanu. Attiecība uz šķidruma uzņiemšanu, dzert ne vairāk kā 1,5 litru dienā ūdeni.
• Hroniskiem pacientiem jābut īpaši piesardzīgiem un pie pašsajūtas pasliktinājumiem nekavējoties konsultēties ar savu ārstējošo ārstu.
• Nelietojiet gāzetos dzerienus, tas kairīna kuņģi un var izprovocēt hroniskas gastrīta paasinājumu. Nelietot saldus dzerienus, tie pastiprina slāpes.
• Neēst trekno un āso.
• Nesmēķēt. Smēķešana provoce trombu veidošanu īpaši karstāja laikā.
• Nelietot alkoholu. Tas stimule organisma dehidratāciju. Alkohola sabrukšanās produkts – acetaldegīts — provoce sirds ritma traucējumus, kas var beigties ar nāvi.

Būsim uzmanīgi un rūpēsimies gan paši par sevīm, gan saviem tuviniekiem!