Ārstiem un zobārstiem ieviesīs tālākizglītības iespējas apakšspecialitātes un papildspecialitātes iegūšanai

Veselības ministrija (VM) prognozējusi, ka šīs izmaiņas palielinās nepieciešamo speciālistu skaitu, kuru nozarē trūkst, kā arī padarīs mācības elastīgākas.

Grozījumi ir saistīti ar Profesionālās izglītības likumu, kas augstskolām paplašina iespējas izglītības iegūšanas formām un veidiem. Savukārt ārsta un zobārsta apakšspecialitātes un papildspecialitātes, kurās apmācība tiks īstenota profesionālā tālākizglītībā, noteiks Ministru kabineta noteikumi.

Šobrīd apakšspecialitāti un papildspecialitāti var apgūt tikai rezidentūrā pilna laika studijās, tāpēc VM meklējusi citus risinājumus kvalifikācijas iegūšanai, ko varētu apvienot arī ar pamatdarbu. Ieviešot iespēju par profesionālo tālākizglītību, lielākam skaitam ārstu speciālistu pēc rezidentūras absolvēšanas būtu motivācija turpināt studijas, lēš VM.

Profesionālo tālākizglītību varēs īstenot izglītības iestāde, kura nodrošina studiju programmu ārsta grāda iegūšanai un īsteno rezidentūras programmu. Tās ir Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte. Apmācību kvalitātes standarti tālākizglītībā netiek mainīti.

Apakšspecialitāte ir ārsta specialitātes šaurāka joma, piemēram, bērnu alergologs, onkoloģijas ginekologs, bet joma, kas kopīga divām vai vairākām specialitātēm, ir papildspecialitāte, piemēram, alergologs, rokas ķirurgs, paliatīvās aprūpes speciālists un citi.

Veselības nozare daudzās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, īpaši valsts sektorā, saskaras ar nepietiekamu ārstniecības personu skaitu, tāpēc kopā ar nozari un profesionālajām organizācijām tiek meklēti risinājumi ārstniecības personāla nodrošinājumam, pauda ministrijā.