Asociācija: “EstLink 2” bojājumi motivē kļūt pilnībā neatkarīgiem no esošās BRELL sistēmas

Viņš norādīja, ka bojājumi nav ietekmējuši Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu virzību uz sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropas elektroenerģijas sistēmu, kas jau ir sagatavota un plānota 2025.gada februārī.

“Domāju, ka tieši saistībā ar šo sagaidāmo atslēgšanos tagad notiek šie “nejaušie” elektrokabeļu bojājumi – tiek testēta mūsu sistēmas stabilitāte un rīcība – šis jau nav vienīgais šāds bojājums pagājušā gada laikā,” sacīja Zariņš.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas energosistēma ir tā izveidota, ka arī tad, ja tiktu bojāti visi trīs Baltijas jūrā esošie elektrokabeļi, kuri savieno Baltiju ar Skandināviju, tik un tā būtu iespējams nodrošināt savu energosistēmas drošumu un energoapgādi.

Tas, ko ietekmē šādi starpsavienojumu bojājumi, ir iespēja iepirkt sev elektroenerģiju no Skandināvijas tajos brīžos, kad tās cena ir zemāka nekā mūsu pašu saražotā.

Piemēram, elektroenerģijas cena Somijā, ar kuru Latviju savieno “EstLink 2” kabelis, ir apmēram uz pusi lētāka nekā Latvijas tirgū – ja Somijā 2024.gadā vidējā elektroenerģijas cena bija apmēram 45 eiro par megavatstundu, tad Latvijā tā bija apmēram 87 eiro.

Pēc kabeļa bojājumiem, elektroenerģijas cena Latvijas tirgus zonā paaugstinājās, kas gan nenozīmē, ka viss šis cenu kāpums bija saistīts tieši ar kabeļa pārrāvumu, būtisks cenu faktors ir arī izmaiņas ģenerācijas portfelī – piemēram, cik daudz vēja enerģijas ir pieejams, kāda ir ūdens pietece, kādā režīmā var strādāt termoelektrocentrāles.

Zariņš uzsvēra, ka lielākā daļa mājsaimniecību šīs cenu svārstības savos rēķinos nesajutīs, jo apmēram 80% mājsaimniecību izmanto fiksētu cenu līgumus, tas nozīmē ka elektroenerģijas cena priekš tām nemainīsies, šo starpību jutīs tikai tie, kuri pērk elektroenerģiju par tirgus cenu.

Latvijas energoinfrastruktūra ir tā veidota, lai šādi notikumi nespētu ietekmēt tās darbības drošumu. Tās darbība jau sākotnēji tiek plānota paredzot iespēju droši strādāt pat ja no ierindas iziet pats būtiskākais sistēmas elements, akcentēja Zariņš.

“Attiecībā uz lokālo bojājumu novēršanu – mūsu AS “Sadales tīkls” ir augstākie efektivitātes rādītāji Baltijā,” sacīja Zariņš.

Jau ziņots, ka 2024.gada decembra beigās pārtrauca darboties Igaunijas-Somijas elektrokabelis “EstLink 2”, bet sakaru uzņēmumi informēja Igaunijas iestādes par bojājumiem trim Igaunijas-Somijas sakaru kabeļiem.

Eiropas Komisija saistībā ar zemūdens kabeļu bojāšanu solījusi ierosināt jaunas sankcijas Krievijas tankkuģu “ēnu flotei”.

Decembra vidū ES valstu ārlietu ministri jau vienojās noteikt sankcijas 52 Krievijas “ēnu flotes” kuģiem, kas tiek izmantoti Krievijas naftas un naftas produktu transportēšanai. ES jūnijā jau iekļāva savā sankciju sarakstā vairāk nekā 20 “ēnu flotes” kuģus.