Asociācija: Mūža pensijas apdrošināšanā parakstīto prēmiju apmērs pirmajā ceturksnī pieaudzis par 21%
Mūža pensijas apdrošināšanā parakstīto prēmiju apmērs šogad pirmajā ceturksnī pieaudzis par 21% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.
Asociācijā norāda, lai gan pēdējo divu gadu laikā bija sarukusi mūža pensijas apdrošināšanas popularitāte, šobrīd šis apdrošināšanas veids sāk atgūt iedzīvotāju interesi. Ja 2022.gadā parakstīto prēmiju apmērs mūža pensijas apdrošināšanā sasniedza 63,6 miljonus eiro, tad 2023.gadā tie bija 39,5 miljoni eiro, bet pagājušajā gadā – 43 miljoni eiro, savukārt šogad pirmajā ceturksnī fiksēta izaugsme par 21%.
Vienlaikus asociācijā atzīmē, ka, neskatoties uz prēmiju kritumu, izmaksāto atlīdzību apmērs arī iepriekšējos gados turpināja kāpt. 2022.gadā iedzīvotājiem atlīdzībās mūža pensijas apdrošināšanā tika izmaksāti 27,7 miljoni eiro, 2023.gadā – 29,5 miljoni eiro, uzrādot pieaugumu par par 6,5% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet 2024.gadā – 32,4 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 9,8%, salīdzinot ar 2023.gadu.
Asociācijā norāda, ka mūža pensijas apdrošināšana ir alternatīva pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla saņemšanai, kad uzkrājuma izmaksāšanu uztic kādai dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai nevis valstij. 2023.gadā mūža pensijas apdrošināšanu skāra regulējuma izmaiņas, un spēkā stājās citi uzkrātā kapitāla izmaksas nosacījumi. Šobrīd vairs netiek paredzēti trīs izmaksu posmi ar dažādu izmaksu lielumu, bet vienādas mūža pensijas izmaksas visā atlikušajā periodā.
“Kopš mūža pensiju apdrošināšanas ieviešanas 2013.gadā iedzīvotāju interese par šo pakalpojumu nemitīgi pieauga, sasniedzot augstāko punktu 2022.gadā,” min Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, piebilstot, ka nesenais kritums, visticamāk, ir saistīts ar izmaiņām regulējumā, kas vairs neparedz trīs dažādus mūža pensijas izmaksu posmus.
“Agrāk daudzi klienti izvēlējās saņemt lielāku pensijas daļu pensionēšanās sākumā, taču šī iespēja vairs nav pieejama, un, visticamāk, tas mazināja iedzīvotāju interesi par šo apdrošināšanas produktu,” min Abāšins.
Vienlaikus viņš uzsver, ka šogad atkal vērojama intereses palielināšanās, un gada pirmajā ceturksnī mūža pensijas apdrošināšanas līgumu noslēguši apmēram 830 jauno pensionāru.
Abāšins atgādina, ka, sasniedzot pensionēšanās vecumu, iedzīvotājam ir iespēja izvēlēties, kādā veidā saņemt pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu – to pievienot pensiju pirmajā līmenī uzkrātajai summai un saņemt vienu valsts pensiju no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai noslēgt mūža pensijas apdrošināšanas līgumu.
“Lielākā priekšrocība mūža pensijai joprojām ir iespēja to mantot, līgumā norādot labuma guvēju. Ja pats pensijas saņēmējs dodas aizsaulē, viņa vietā pensiju otrā līmeņa uzkrājumu turpina saņemt labuma guvējs līdz iepriekš izvēlētā garantētā perioda beigām. Maksimālais garantētā perioda ilgums ir 20 gadi. Ja aizgājējs jau saņem pensiju, izmantojot valsts pensiju sistēmu, to nodot mantojumā nevar,” norāda Abāšins.
