Asociācija: Rīga zaudējusi līderes pozīcijas starp Baltijas galvaspilsētām pēc ārvalstu viesu nakšņojumu skaita

Asociācijas apkopotie dati liecina, ka šogad pirmajā pusgadā Rīgā ārzemnieku pavadīto nakšu skaits bija 851 000, kas ir par 7% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, kamēr Tallinā ārzemnieku pavadīto nakšu skaits šogad pirmajā pusgadā bija 1,075 miljoni, bet Viļņā – 699 000.

Kalniņš arī minēja, ka Latvija joprojām atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc ārvalstu tūristu skaita atjaunošanās, salīdzinot ar pirmspandēmijas 2019.gadu. Lai gan šogad pirmajā pusgadā ir novērojams neliels tūristu skaita pieaugums, kopējais apmeklētāju skaits joprojām nesasniedz pirmspandēmijas līmeni.

Viņš atzīmēja, ka Rīgā ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, ir samazinājies par 35%, kas ir lielākais kritums Baltijas galvaspilsētu vidū, jo Viļņā kritums ir par 22% apmērā, bet Tallinā – par 12%.

Asociācijas prezidents norādīja, ka Latvijas viesmīlības nozare patlaban piedzīvo sarežģītu periodu, ko raksturo vairāki būtiski izaicinājumi, kas nozīmīgi kavē tās attīstību un konkurētspēju, tostarp pēcpandēmijas perioda sekas, kā arī dažādi ekonomiskie izaicinājumi un ārējie faktori, piemēram, karš Ukrainā, ir radījuši papildu slogu nozarei.

“Galvenie faktori, kas apgrūtina nozares darbību, ietver ievērojamu energoresursu cenu kāpumu, rekordaugstās izejvielu izmaksas un augošās darbaspēka izmaksas darba spēka trūkuma dēļ. Turklāt Latvijas darbaspēka nodokļu likmes ir nekonkurētspējīgas, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, kas rada papildu spiedienu uz uzņēmumu darbību un kavē ilgtspējīgu attīstību,” sacīja Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, lai uzlabotu situāciju viesmīlības nozarē, ir jāveic vairāki nozīmīgi pasākumi. Viens no galvenajiem risinājumiem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

Tostarp Kalniņš uzsvēra, ka nozares pārstāvji jau ilgstoši aicina uz šādām izmaiņām, un Saeimā šā gada sākumā tika iesniegts kolektīvais iesniegums, kuru parakstījuši vairāk nekā 12 000 Latvijas iedzīvotāju.

“Neskatoties uz šo ievērojamo sabiedrības atbalstu, līdz šim ne valdība, ne Saeima nav pievērsusi pienācīgu uzmanību šī jautājuma risināšanā. PVN samazinātās likmes ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem padarītu cenas konkurētspējīgākas, uzlabotu uzņēmumu rentabilitāti, padarītu pakalpojumus pieejamākus vietējai sabiedrībai, samazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu godīgu konkurenci,” uzsvēra Kalniņš.

Tāpat viņš sacīja, ka ir nepieciešami uzlabojumi nodokļu politikā, lai padarītu Latvijas uzņēmējdarbības vidi pievilcīgāku un konkurētspējīgāku reģionālā kontekstā. Tas ietver ne tikai darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, bet arī valsts atbalsta mehānismus, kas palīdzētu saglabāt un piesaistīt kvalificētu darbaspēku.

Kalniņš arī uzsvēra, ka viesmīlības nozares attīstības perspektīvas turpmākajos gados ir cieši saistītas ar valsts politisko un ekonomisko pasākumu efektivitāti.

“Ja tiks veikti nepieciešamie soļi, lai stiprinātu nozares atveseļošanos un konkurētspēju, ir iespējams sasniegt stabilu izaugsmi. Tomēr, ja netiks pievērsta pienācīga uzmanība kritiskajiem jautājumiem, piemēram, PVN likmes samazināšanai un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai, nozare var turpināt saskarties ar grūtībām un turpināt būt nekonkurētspējīga reģionālā līmenī,” viņš norādīja.

Pēc viņa teiktā, ir svarīgi apzināties, ka viesmīlības nozare Latvijā pēc būtības ir eksporta nozare, kas sniedz nozīmīgu pienesumu tautsaimniecībai, veidojot vairāk nekā 1,2 miljardus eiro eksporta ieņēmumu, tāpēc ir būtiski nodrošināt valdības atbalstu nozares stiprināšanai.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) neatbalsta PVN samazinātās likmes piemērošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem pēc noteiktiem kritērijiem, savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā būtu piemērojama vienota PVN samazinātā likme visai nozarei, teikts šogad jūlijā valdības atbalstītajā atbildes vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par samazinātā PVN 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai”.

FM sagatavotajā valdības atbildes vēstulē minēts, ka šādas samazinātās likmes piemērošana radīs nesamērīgu administratīvo slogu gan pakalpojuma sniedzējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kā arī radīs nodokļu saistību izpildes riskus.

Asociācija apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas “Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā” biedrs.