Atkritumu problēmas risināšanai pie robežkontroles punktiem palielina konteineru skaitu

Lai risinātu problēmu ar atkritumiem, kas lielas cilvēku plūsmas dēļ uzkrājas pie Latvijas robežkontroles punktiem un veido antisanitāru situāciju, robežas tuvumā tiks palielināts atkritumu konteineru skaits.

Kā pauda “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), “netipiski lielais cilvēku pieplūdums” ir radījis problēmas ar tīrības nodrošināšanu robežkontroles punktos un tiem piegulošajās teritorijās. Pēc VNĪ vārdiem, būtiska situācijas uzlabošanās ilgtermiņā ir iespējama, tikai sadarbojoties visām pierobežā strādājošajām struktūrām.

Pierobežā strādājošās struktūras ir VNĪ, Iekšlietu ministrija, Valsts robežsardze, VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC), pašvaldība, Satiksmes ministrija un Finanšu ministrija, kas katra atbild par kādu jautājumu, bet kopumā problēmas risinājums netiek panākts un risinājuma meklēšana pazūd sava veida apburtajā lokā, piemēram, sabiedriskais medijs ziņoja, ka atkritumi uzkrājas pie valsts nozīmes ceļa, taču ceļa uzturētāji uzskata, ka vides tīrības uzturēšana ir pašvaldības atbildība, kas savukārt uzstāj, ka nedrīkst veikt ieguldījumus ne savā īpašumā utt. Šīm struktūrām būtu jādomā par atbilstošas infrastruktūras izbūvi un elektroniskās rindas ieviešanu, pauž VNĪ pārstāvji.

VNĪ pārstāvji skaidro, ka tās pārvaldībā ir Finanšu ministrijas valdījumā esošie īpašumi, tostarp robežkontroles punkti. VNĪ atbildība ir minēto īpašumu apsaimniekošana, proti, tā ir ēkas, tajā esošo inženierkomunikāciju uzturēšana un remonts, kā arī teritorijas un telpu tīrīšana.

RKP teritorijā strādājot vairākas valsts iestādes – muita, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts robežsardze, tādēļ objekta apsaimniekošanas plānus, tostarp atkritumu konteineru skaitu, izvešanas biežumu VNĪ plānojot atbilstoši dienestu vajadzībām, klientu plūsmai un esošajam budžetam. Šīs iestādes atbilstoši savai kompetencei arī esot atbildīgas par kontroles funkciju veikšanu un cilvēku plūsmu robežkontroles punktā.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī ir palielinājusies robežas šķērsotāju plūsma, tādēļ pērn VNĪ tīrības un kārtības nodrošināšanai palielināja gan konteineru skaitu pirms iebraukšanas robežkontroles punktā, gan arī izvešanas biežumu. Salīdzinot ar pērnā gada janvāri, 2023.gada maijā no Grebņevas robežkontroles punkta izvesto sadzīves atkritumu apjoms ir pieaudzis trīs reizes – līdz 50,6 kubikmetriem, skaidro VNĪ.

Ievērojot robežas šķērsotāju plūsmas pieaugumu patlaban un kritisko situāciju, kas veidojas Grebņevā, VNĪ 7.jūnijā pārvietojusi divus konteinerus no robežkontroles punkta teritorijas uz robežšķērsotāju pulcēšanās vietu pirms iebraukšanas kontroles punktā. Savukārt ar nākamo nedēļu tiks palielināts kopējais sadzīves atkritumu konteineru skaits. VNĪ ir vienojusies ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “Alaas” par to, ka līdz 13.jūnijam Grebņevas robežkontroles punktam piegulošajā teritorijā papildus tiks novietoti vēl trīs atkritumu konteineri.

Savukārt par kārtību valsts autoceļu aizsargjoslās rūpējas LVC, kas 12 kilometru posmā no Kārsavas līdz Grebņevas robežkontroles punktam šobrīd ir izvietojusi četrus sadzīves atkritumu konteinerus un četras biotualetes. VNĪ ir vienojusies ar LVC par to, ka tiks pārskatīts konteineru un biotualešu izvietojums, divus atkritumu konteinerus un divas biotualetes pārvietojot tuvāk cilvēku pulcēšanās vietai.

Robežas šķērsošanas laikā labierīcības ir pieejamas arī robežkontroles punkta iekštelpās. VNĪ 2022.gada beigās un 2023.gada sākumā ir veikusi klientu labierīcību remontu visos robežkontroles punktos un labierīcībās izbūvējusi brīvi pieejamu ūdens krānu ūdens līdzņemšanai.

Šobrīd Terehovas, Grebņevas un Vientuļu robežkontroles punktos ir vērojama liela robežas šķērsotāju plūsma, kas no Moldovas dodas uz sezonas darbiem Krievijā, skaidro VNĪ pārstāvji. Līdz kara sākumam Moldovas iedzīvotāji nokļūšanai Krievijā izmantoja Ukrainu, arī Baltkrieviju, taču tagad šie ceļi ir slēgti vai nav droši, tādēļ ieceļošana Krievijā notiek caur Eiropas Savienības valstīm, proti, lielākā plūsma ir novirzījusies pa maršrutu Moldova – Polija – Lietuva – Latvija – Krievija. Rindā uz izceļošanu no ES mūsu valsts robežkontroles punktos ceļotāji stāv trīs, reizēm pat četras diennaktis, vienlaikus robežpunktos var atrasties pat vairāki lielie autobusi un rindā uz iebraukšanu gaidīt vairāki desmiti vieglo automašīnu.

Kā ziņots, robežkontroles punktos uz Latvijas – Krievijas robežas lielās cilvēku plūsmas dēļ veidojas atkritumu kalni, trūkst infrastruktūras ilgstošas uzturēšanās nodrošināšanai. Pašlaik atbildību un palīdzības sniegšanu Ukrainas kara bēgļiem trijos robežkontroles punktos uzņēmušies brīvprātīgie no biedrības “Tavi draugi”, kas darbu, pārtiku un citus izdevumus finansē no privātpersonu un uzņēmumu ziedojumiem un Polijas nevalstiskās organizācijas “Polish Center for International Aid” (PCPM) līdzekļiem, mēnesī piesaistot ap 50 000 eiro.