Augsta vardarbības riska gadījumā cietusī persona varēs saņemt lielāku atbalsta apjomu

Augsta vardarbības riska gadījumā cietusī persona varēs saņemt lielāku atbalsta apjomu un ar 1.jūliju visā valsts teritorijā kā atsevišķs valsts apmaksāts pakalpojums tiks ieviests krīzes dzīvokļa pakalpojums, paredz šodien valdības pieņemtie grozījumi Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtībā no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

Pašlaik šādu pakalpojumu nodrošina tikai atsevišķas pašvaldības no saviem līdzekļiem. Krīzes dzīvokļa pakalpojums noteikts līdz 30 dienām, nepieciešamības gadījumā pagarinot līdz 180 dienām.

Pakalpojumu augsta vardarbības riska gadījumos varēs saņemt, ja šādu nepieciešamību būs identificējis sociālā dienesta vai pakalpojuma sniedzēja speciālists, kas sniedz personas veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējumu, kurā konstatēts augsts vardarbības risks.

Lai nodrošinātu skaidru un vienveidīgu novērtējuma sagatavošanu, Labklājības ministrija (LM) sagatavos vadlīnijas sociālajiem dienestiem un pakalpojuma sniedzējiem, kurās noteiks, kā veicams veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējums.

Projekts paredz augsta vardarbības riska konstatēšanu divos veidos – speciālists, sarunājoties ar pakalpojuma pieprasītāju un sagatavojot atzinumu, identificēs veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru kopumu, kas norāda uz augstu vardarbības risku. Vai arī veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru kopumu, kas norāda uz augstu vardarbības risku, speciālists konstatēs jau pakalpojuma sniegšanas laikā, un pakalpojums tiks pagarināts ne tikai ar 10 konsultācijām vai 30 dienām, bet uz ilgāku laiku.

Ņemot vērā, ka no 1.jūliju kā atsevišķs valsts apmaksāts pakalpojums tiks ieviests krīzes dzīvokļa pakalpojums visā Latvijas teritorijā, grozījumi arī nosaka, ka valsts segs krīzes dzīvokļa izmaksas līdzīgās izmaksu pozīcijās – par dzīvojamās telpas lietošanu, par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu un ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

Kā informēja ministrijā, pašlaik šādu pakalpojumu nodrošina tikai atsevišķas pašvaldības no saviem līdzekļiem.

Krīzes dzīvokļa pakalpojums noteikts līdz 30 dienām, nepieciešamības gadījumā pagarinot līdz 180 dienām.

“Šodien valdībā pieņemtais lēmums par valsts apmaksātiem krīzes dzīvokļiem ir ļoti būtisks solis, lai vardarbības upuri anonīmi varētu patverties no varmākas un viņa ietekmes. Kopā ar pašvaldībām arī attīstīsim pakalpojuma elastību, lai pasargātu katru ģimenes locekli,” norāda labklājības ministre Evika Siliņa (JV).

Krīzes dzīvokļa pakalpojums tiks nodrošināts augstas vardarbības riska gadījumos, kad personas dzīvība un veselība ir apdraudēta un to apliecina sociālā dienesta vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja speciālista veikts novērtējums, vardarbībā cietušai pilngadīgai personai ar nepilngadīgiem bērniem un citām personām, ar kurām tā pirms pakalpojuma saņemšanas ir dzīvojusi nedalītā mājsaimniecībā.

Ja nepieciešams, krīzes dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas laikā tiks nodrošinātas individuālās speciālistu konsultācijas vai uzticības personas atbalsts ar ikdienas dzīves jautājumiem saistītu problēmu risināšanā.

Ar grozījumiem iecerēts pilnveidot atbalsta pasākumus vardarbībā cietušajiem pilngadīgajiem ārvalstniekiem.

Kā skaidro LM, saskaņā ar biedrības “Centrs Marta” sniegtajām ziņām vidēji gadā centrā vēršas ap astoņiem vardarbībā cietušajiem ārvalstniekiem, kuriem nav tiesību saņemt valsts finansēto pakalpojumu kā vardarbībā cietušai pilngadīgai personai, un ir ierobežoti līdzekļi pakalpojumu saņemšanai.

Lielākajā daļā gadījumu vardarbība notiek ģimenē, tajā ir bērni un upuri ir sociāli izolēti, ar ierobežotām iespējām saņemt palīdzību.

Grozījumi nosaka, ka šīm personām tiks sniegts līdz desmit stundām uzticības personu atbalsts un piecas ārstniecības personu konsultācijas.